Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti iepazīstināti ar aizvadītajā mēnesī publiskoto Eiropas Komisijas ziņojumu par Latviju, kurā kritiski novērtēts valsts progress komisijas sniegto rekomendāciju ieviešanā.
Pēc tikšanās ar Saeimas deputātiem Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijai vairs nesokas ar reformu īstenošanu: „Šogad pirmo reizi komisija novērtēja reformu tendences kopš 2012.gada.
Un piecu gadu laikā diemžēl vislabākais progress ir sasniegts tikai fiskālās atbildības jomā. Pārējās jomās kā, piemēram, veselības aprūpe, progress ir nepietiekošs.”
Latvijas Radio jau vēstīja, ka jaunākajā Eiropas Komisijas sniegtajā novērtējumā norādīts uz nepietiekamu progresu ienākumu nevienlīdzības mazināšanā, pārmērīgi augstiem nodokļiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un citām problēmām.
„Vienotību” pārstāvošā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem atzina: „Tiešām tad, kad mums bija Starptautiskā Valūtas fonda programma, mēs ļoti saņēmāmies, bet tagad, kad šis spiediens vairs nav tik liels, mēs esam savā ziņā atslābuši. Un to parāda arī 2016.gada izaugsmes rādītāji, kas ir mazāki nekā prognozētie. Un tas, ko Eiropas Komisija ir novērtējusi, arī savā ziņā ir saistīts ar to, ka mēs salīdzinoši lēnāk ieviesām Eiropas struktūrfondu programmas. Šīs investīcijas varēja jau savlaicīgāk ienākt.”
No komisijas sēdē notikušajām diskusijām, kurās piedalījušies arī nozaru ministriju pārstāvji, izrietot, ka Eiropas Komisiju vairāk interesē tieši pieņemto lēmumu iedzīvināšana. „Eiropas Komisija mazāk fokusējas uz koncepcijām un stratēģijām, bet vairāk skatās uz konkrēto ieviešanu. Diemžēl šajā ziņojumā ir redzams, ka ir vairākas rīcībpolitiku jomas, kur mēs esam uzsākuši ar lielu tempu un lielu uzrāvienu, teikuši, ka mēs reformēsim un mums būs. Bet pēc tam kaut kas ir nogājis griezi un mēs svarīgus lēmumus esam atlikuši,” saka Čigāne.
Jau vēstīts, ka šogad valdība pieteikusi vairākas nozīmīgas reformas. Jau sākušās diskusijas par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām. Labklājības ministrija Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidei, bet Veselības ministrijai tuvākajā laikā jānāk klajā ar veselības aprūpes nozares reformu plānu.