Eiropas Komisija grib sarunas ar Krieviju par «Nord Stream 2»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) šobrīd meklē iespējas, kā iegūt mandātu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai sāktu sarunas ar Krieviju par Baltijas jūras dzelmē iecerēto «Nord Stream 2» gāzesvadu, kā būvi savos teritoriālajos ūdeņos nupat atļāvusi Vācija.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka starp EP un Vāciju briest nopietns konflikts par gāzesvada "Nord Stream 2" projektu, kam Vācija šonedēļ piešķīrusi būvniecības atļauju.

"Nord Stream 2", pēc Kariņa teiktā, ir ģeopolitisks projekts, kam neesot ekonomiska pamatojuma un kas palielinātu ES atkarību no viena gāze piegādātāja. EP iepriekš vairākkārt paudis bažas par "Nord Stream 2" izbūvi. Vairākums EP ir pret šo gāzesvadu.

Arī Latvija, Lietuva un Polija iepriekš pauda bažas par to, ka jaunais cauruļvads palielinātu ES atkarību no Krievijas gāzes. Iepriekš Dānijas parlaments pat pieņēma likumu, kas Dānijai ļautu bloķēt "Nord Stream 2", ja tas ietu cauri Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem. Krievija gan norādījusi, ka tā var būvēt gāzesvadu tā, lai tas neskartu Dānijas teritoriālos ūdeņus.  

Satraukumu par «Nord Stream 2» gāzesvada būvi paudusi arī Ukraina, jo tas nozīmē, ka Krievija apies Ukrainu savā gāzes eksportā, un Ukrainai tas nozīmētu vairāku miljardu eiro zaudējumus, ko Krievija tai maksā par tranzītu.

Līdz šim EK nav izdevies atrast juridiski korektu veidu, kā apturēt šo projektu, kurā iesaistīti privāti uzņēmumi. To, ka "Nord Stream 2" projekts ir sašķēlis ES dalībvalstis, atzinis arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

EK vēlas iesaistīties sarunās ar Krieviju par šo ieceri. Tomēr daudzi juristi uzskata, ka Eiropas gāzes likumi nevar attiekties uz projektiem jūras dzelmē.

Tādēļ par enerģētiku atbildīgais ES priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sarunā ar Latvijas Radio pauda cerību, ka tuvākā pusgada laikā Briselei izdosies pārvarēt visus juridiskos šķēršļus un sākt runāt ar Krieviju jau visas Eiropas vārdā.

ES priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs
00:00 / 00:37
Lejuplādēt
"Šobrīd mūsu rīcībā ir tikai Eiropas noteikumi un likumi un pat to piemērošanas likumība tiek apšaubīta. Tādēļ mēs vispirms vēlamies panākt, lai nebūtu nekādu šaubu par to, ka Eiropas likumi attiecas arī uz šādiem gadījumiem. Un tad mēs meklēsim risinājumu, izmantojot šos likumus. Es domāju, ka, tiklīdz Eiropas Parlaments un Padome atbalstīs šo iniciatīvu, arī visi pārējie sapratīs un atzīs, ka te ir nepieciešama nopietna saruna," teica Šefčovičs.

 

Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārvada pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu "Nord Stream" jeb ''Ziemeļu straume''. "Nord Stream 2" ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas.

Projekta īpašnieks ir "Gazprom", taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas "Uniper" un "Wintershall", Austrijas OMV, Nīderlandes "Shell" un Francijas "Engie". Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Plānots, ka "Nord Stream 2" varētu sākt darboties jau 2019. gadā. 

Daudzi eksperti un politiķi uzskata, ka tas vairos Eiropas enerģētisko atkarību no Maskavas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti