Kopš eirozonas finanšu krīzes sākuma ir pagājuši jau gandrīz 10 gadi, un ikkatrs ECB ziņojums par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā (ES) tiek gaidīts ar lielu nepacietību, galvenokārt cerot uz kārtējiem apstiprinājumiem tam, ka Eiropa no krīzes turpina atkopties.
Kā ceturtdien, 8.jūnijā, pēc ECB padomes tikšanās Tallinā paziņojis ECB vadītājs Mario Dragi, riski eirozonas ekonomikas izaugsmes perspektīvām pašlaik ir uzskatāmi par līdzsvarotiem. Tieši tāpēc ir nolemts saglabāt bāzes procentu likmi un kvantitatīvās stimulēšanas programmu nemainīgu.
Proti, galveno bāzes procentu likmi nolemts saglabāt 0% līmenī, kā arī izlemts turpmāk ik mēnesi uzpirkt aktīvus 60 miljardu eiro apmērā, turpinot izdevumu un investīciju stimulēšanas programmu.
"Informācija, ko mēs esam saņēmuši kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas tikšanās aprīlī, apliecina eirozonas ekonomikas nostiprināšanos un turpmāku paplašināšanos nedaudz lielākā apjomā, nekā līdz šim cerēts. Mēs uzskatām, ka riski izaugsmes prognozēm pašlaik ir sabalansēti," teica ECB prezidents Dragi.
Kā liecina ECB prognozes, eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,9%, nevis 1,8%, kā tika lēsts iepriekš. Par 0,1% palielinātas izaugsmes prognozes arī 2018. un 2019. gadam, paredzot attiecīgi 1,8% un 1,7% kāpumu.
Taču nedaudz atšķirīga situācija ir vērojama jautājumā par inflācijas līmeni, kas gan šogad, gan nākamajos divos gados būs zemāks nekā paredzēts. Inflācijas prognožu samazināšana galvenokārt tiek skaidrota ar zemajām naftas cenām pasaules tirgū.
Lai arī no savas puses ECB ir apņēmības pilna turpināt stimulēšanas programmas un nepieciešamības gadījumā tās pat palielināt, Dragi norādījis, ka arī dalībvalstīm būtu jāpieliek lielākas pūles dažādu strukturālo reformu ieviešanā.
"Strukturālo reformu ieviešanu ir nepieciešams ievērojami palielināt, lai vairotu noturību, mazinātu strukturālo bezdarbu un veicinātu produktivitāti, kā arī potenciālās izaugsmes apjomus.
Attiecībā uz fiskālo politiku – pastiprinot centienus panākt izaugsmei daudz draudzīgākus budžetus, ieguvējas būs visas valstis. Eirozonas ekonomikas noturībai īpaši svarīgi ir panākt, lai visās valstīs pilnībā, caurskatāmi un pamatīgi tiktu ieviests dzīvē Stabilitātes un izaugsmes pakts," teica ECB vadītājs.
Kā norāda izdevums "Politico", atšķirībā no iepriekšējiem bankas ziņojumiem, kad tika pieļauta iespēja vēl vairāk samazināt bāzes procentu likmes, šoreiz pausta vien gatavība saglabāt tās pašreizējā līmenī.
Tas varot izrādīties vēsturisks brīdis, kad pēc desmitgadi ilgušiem krīzes novēršanas pasākumiem banka beidzot varētu būt nostājusies uz politikas normalizācijas ceļa.
