Tajā pašā laikā nav mazsvarīgs uzņēmumu lielums. 95% lielo ES uzņēmumu ir mājaslapas. Krietni mazāks īpatsvars ir starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā segmentā mājaslapas ir 79% uzņēmumu. Tāpat atšķirības arī nozares, kuras pārstāv uzņēmumi. Proti, vislielākais mājaslapu īpatsvars – 96% - ir uzņēmumiem, kuri darbojas viesnīcu un izmitināšanas biznesā. Savukārt transporta un uzglabāšanas sektorā ar mājaslapu var palepoties tikai 67% uzņēmumu.
Jautājumus gan rada tas, cik funkcionālas mēdz būt uzņēmumu mājaslapas un vai bieži vien tās nav tikai sava veida „buklets” par uzņēmumu, bet netiek izmantotas plašākas informāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas, tostarp jauni preču noieta kanāli. Šīs bažas apstiprina arī statistika.
72% uzņēmumu savās mājaslapās ir ievietojuši produktu katalogus un to cenas, taču tikai 24% ir nodrošinājuši arī iespēju tiešsaistē tos pasūtīt vai rezervēt.
Tāpat tikai 11% mājaslapu ir funkcijas, kuras ļauj sekot līdzi pasūtījuma izpildei.
Eiropas uzņēmumi arī īpaši aktīvi neizmanto interneta sniegtās iespējas mārketinga vajadzībām. Tikai 26% ES uzņēmumu aptaujā atzina, ka pērn ir izmantojuši internetu tā saucamajām mērķētajām reklāmām. Vispopulārākais tas bijis starp Maltas, Zviedrijas un Dānijas uzņēmumiem. Visbiežāk tiek lietotā tā saucamā kontekstuālā reklāma, kura parādās atbilstošas tematikas mājāslapās. Piemēram, ar sportu saistītās mājaslapās tiek izvietota sporta preču reklāma utt. Šo mērķētās reklāmas veidu internetā ir izmantojuši 78% uzņēmumu, kuri pērn reklamējās internetā.
Tikai 30% izmantojuši tā saucamo ģeogrāfiski mērķēto reklāmu un vēl mazāk citus interneta reklāmu veidus.
Vienlaikus Eiropas uzņēmumu vidū arvien populārāk kļūst izmantot sociālos tīklus. Pērn 46% ES uzņēmumu, kuriem ir piekļuve internetam, izmantoja vismaz vienu sociālo mediju kanālu. Vispopulārākie ir sociālie tīkli – piemēram, „Facebook”, „Linkedin”. Tos izmantoja 43% uzņēmumu ar piekļuvi internetam. Vēl 15% izmantoja multimediju kanālus – tādus kā „YouTube”, „Flickr” vai „Picasa”. Savukārt 14% uzņēmumu izmantoja arī blogus vai mikroblogošanas vietni „Twitter”. Visbiežāk – 79% - no uzņēmumiem norādīja, ka sociālos tīklus izmanto sava tēla veidošanai vai produktu reklamēšanai, 52%, lai komunicētu ar saviem klientiem un atbildētu uz to jautājumiem, bet 38% kā iemeslu minēja darbinieku piesaisti.
Kaut gan šķiet, ka sociālo tīklu izmantošana būtu īsts atradums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas ir daudz lētāk par savas mājaslapas izveidi un uzturēšanu, izrādās, ka arī šajā ziņā daudz aktīvāki ir biznesa milži. Pērn sociālos tīklus saviem biznesa mērķiem izmantoja 68% ES lielo uzņēmumu un tikai 45% mazo un vidējo uzņēmumu.
