“Mēs neesam naivi brīvās tirdzniecības atbalstītāji,” trešdien Strasbūrā paziņoja Junkers. Viņa priekšlikuma būtība ir vienkārša - ja kāds ārvalstu investors vēlas iegādāties, piemēram, stratēģiski nozīmīgu Eiropas ostu, jauno tehnoloģiju uzņēmumu vai elektroapgādes tīklus, valdībām ir jābūt tiesībām izvērtēt šos darījumus un nepieciešamības gadījumā uzlikt tām veto.
“Eiropai ir vienmēr jādomā par savu stratēģisko interešu aizsardzību," uzsvēra Junkers. "Tādēļ šodien mēs piedāvājam izveidot mehānismu investīciju izvērtēšanai. Investīciju “skrīnings”, kā to dēvē angliski.”
Ar līdzīgu ieceri nesen klajā nāca arī jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņa valdība šovasar nolēma neatļaut korejiešiem piederošās kuģu būvētavas pārdošanu itāļiem.
Uzņēmums STX Bretaņā dod darbu vairāk nekā 2500 cilvēku un specializējas lielu jūras laineru būvēšanā. Arodbiedrības baidījās, ka, ja šī kuģu būvētava nonāks itāļu uzņēmuma “Fincantieri” rokās, darbavietas varētu tikt pārceltas uz Itāliju, bet jaunākās tehnoloģijas nokļūtu Ķīnā. Tādēļ Parīze nolēma uz laiku pārņemt šo uzņēmumu valsts īpašumā.
Tomēr Briseles domnīcas “Bruegel” eksperte Alisija Garsija-Erero uzskata, ka Junkera ideja par investīciju izvērtēšanas mehānismu ir pārāk neskaidra.
“Tas izklausījās vairāk kā brīdinājums Ķīnai, ka mēs neesam muļķi," sacīja Garsija-Erero. "Tomēr, nepasakot neko konkrētu, šajā jautājumā arī var izskatīties muļķīgi. Jo Ķīna jau ļoti sen ir sākusi iegādāties Eiropas tehnoloģijas un uzņēmumus.”
Sarunā ar Latvijas Radio eksperte vairākas reizes pieminēja slavenās Vācijas robotu rūpnīcas “Kuka” pārdošanu Ķīnas uzņēmumam “Midea”. Pēc garām pārdomām un karstām sabiedrības diskusijām Berlīne pērn deva piekrišanu šim darījumam, uzsverot, ka tas nerada draudus Vācijas nacionālajām interesēm. Šo lēmumu atbalsta arī Garsija-Erero, kura šaubās vai valdībām ir vērts mēģināt apturēt šādus privātos darījumus.
“Mēs neesam Ķīna. Un ja mēs neesam Ķīna, tad mēs arī nedrīkstam uzvesties kā viņi," pauda Garsija-Erero. "Ja tas ir privātuzņēmums un neviens likums nav pārkāpts, tad kā mēs varam apturēt darījumu?”
Tomēr viens no Junkera vietniekiem Jirki Katainens uzsver, ka ārvalstu uzņēmumiem var būt ļaunprātīgi nolūki.
Tādēļ valdībām ir pienākums saprast, vai pēc šāda darījuma īstenošanas tās nekļūs par situācijas ķīlnieku.
“Jaunais investīciju izvērtēšanas mehānisms tiks pielietots gadījumos, kad kāds ļaunprātīgi izmanto atvērtību un globalizāciju pret mums," klāstīja Katainens. "Tas palīdzēs mums nosargāt savas vērtības, darbavietas un standartus. Jaunais investīciju pārbaudes mehānisms veicinās arī caurskatāmību.”
Katainens uzsver, ka galavārds stratēģisko uzņēmumu pārdošanas gadījumos arī turpmāk piederēs katras valsts valdībai. Jaunie noteikumi tikai atrunās kārtību un izvērtēšanas kritērijus. Savukārt Eiropas Komisija savu vērtējumu sniegs tikai gadījumos, ja darījumam ir ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes pētniecības vai infrastruktūras projektiem.
“Mēs joprojām paliksim viena no visatvērtākajām ekonomikām pasaulē ārzemju investīcijām, jo tās rada izaugsmi, darbavietas un veicina inovāciju," solīja Katainens. "Tomēr mūsu rokās būs arī instruments, kas ļaus reaģēt, kad ārzemju kompānijas gribēs iegādāties mūsu uzņēmumus stratēģiskos nolūkos.”
To, ka Eiropai ir nepieciešami jauni rīki, lai atbildētu uz mēģinājumiem negodīgi izmantot globalizācijas radītās iespējas, jau iepriekš atzina arī visu 28 Eiropas Saveinības valstu politiskie līderi.
Tomēr Garsija-Bersero no domnīcas “Bruegel” aicina atcerēties, ka valsts pārticība nav atkarīga no vienas kompānijas, bet gan no cilvēku un tehnoloģiskā potenciāla, kas ļauj attīstīties un radīt arvien jaunas kompānijas.
“Manuprāt, svarīgākais ir, lai Eiropā būtu atbilstoša vide, nerunājot jau par investīcijām un tehnoloģijām, kas palīdz ekonomikai attīstīties," uzsvēra Garsija-Erero. "Tad mums nevajadzēs satraukties par to, ka kāds pērk stratēģiskos aktīvus, jo pats labākais tāpat, visticamāk, netiks pārpirkts.”
Jāpiebilst, ka līdzīgi mēģinājumi ierobežot nevēlamas ārvalstu investīcijas bija arī iepriekš. Un arī šis pagaidām ir tikai priekšlikums, par kuru vēl būs jānotiek plašām diskusijām.
