Visaktīvāk attālināti iepērkas Lielbritānijas, Dānijas un Vācijas iedzīvotāji, jo tur pērn kaut ko interneta veikalos bija nopirkuši vismaz astoņi no katriem desmit interneta lietotājiem. Vērtējot vecuma grupas, vislielākie e-tirdzniecības lietotāji ir no 25 līdz 34 gadiem - 75% no interneta lietotājiem šajā vecuma grupā kaut ko iegādājās e-tirdzniecībā. Savukārt vismazāk interneta veikalos iepērkas vecāka gadagājuma cilvēki. Vecumā no 65 līdz 74 gadiem e-tirdzniecību izmantojuši 53% no interneta lietotājiem.
Visvairāk interneta veikalos eiropieši iegādājas apģērbu, apavus, aksesuārus un sporta preces. Otrajā vietā ir ar ceļojumu organizēšanu saistīti pirkumi – transporta biļetes, viesnīcu rezervācijas, auto noma un līdzīgas lietas. Savukārt trešajā vietā ir dažādas ar mājas iekārtošanu saistītas preces – sākot no mēbelēm un sadzīves tehnikas un beidzot ar krāšņumaugiem un dārzniecības instrumentiem.
Šajā e-tirdzniecībā visvairāk iegādāto lietu vai pakalpojumu topā Baltijas valstīm ir savas īpatnības. Visu Baltijas valstu pirmajos trijniekos ir ielauzušās pasākumu biļetes, kuras kopējā Eiropas Savienības (ES) e-vidē pirktāko lietu sarakstā ir ceturtajā vietā. Igaunija izceļas ar to, ka atšķirībā no vairuma valstu, arī Latvijas un Lietuvas, tur internetā visvairāk pērk nevis apģērbus un sporta preces, bet gan ar ceļojumiem saistītas lietas un pakalpojumus. Savukārt
Latvija izrādās ir pēdējā vietā Eiropā pēc internetā iegādāto grāmatu un žurnālu īpatsvara. Latvijā grāmatas un žurnāli veido vien 10% no e-tirdzniecībā pērn iegādātajām lietām.
E-tirdzniecība gan potenciāli var radīt arī problēmas, jo pasūtīto preci rokā varēs paņemt un par tās patieso kvalitāti pārliecināties vien tad, kad tā tiks piegādāta. Tomēr „Eurostat” pētījums liecina, ka pērn vairums jeb 68% no interneta veikalu lietotājiem ne ar kādām problēmām nav saskārušies. Savukārt no tiem, kuriem bija kādas sūdzības, vairums – 17% - minēja kavēšanos ar sūtījuma piegādi, bet 13% to, ka ir bijušas tehniskas problēmas ar interneta veikalu mājaslapām.
Pat par spīti tam, ka e-tirdzniecība nav piemērota visām nozarēm, Eiropas Savienības uzņēmumu aktivitāti jebkurā gadījumā ir grūti nosaukt par augstu. E-tirdzniecības pakalpojumus – gan privātpersonām, gan biznesa partneriem – pašlaik nodrošina vien 20% no ES uzņēmumiem. Lielākais to īpatsvars ir reģistrēts Īrijā, Dānijā, Vācijā un Zviedrijā. Savukārt
Latvija ar pieticīgiem 10% atrodas vismazāk e-tirdzniecību izmantojošo ES dalībvalstu pulkā kopā ar Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju.
E-tirdzniecībā gūtais apgrozījums pērn veidoja 16% no kopējā ES uzņēmumu apgrozījuma.
