Saskaņā ar šomēnes saņemto "Eurostat" atzinumu, 120 miljonu ieguldīšana valstij piederošā LDz pamatkapitāla palielināšanā atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Pie šāda secinājuma "Eurostat" nonācis, izvērtējot Satiksmes ministrijas (SM) sniegto informāciju par vienu no vērienīgākajiem Kohēzijas fonda projektiem, ko plānots īstenot Latvijā.
Tādēļ arī Finanšu ministrija (FM) mudinājusi SM meklēt citu veidu, kā šo projektu finansēt, to otrdien, 31.oktobrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.
"Vairākus faktorus izsverot, "Eurostat" atzina, ka, balstoties uz to informāciju, kas ir viņu rīcībā, viņi uzskata, ka investīcijas "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitālā būtu uzskatāmi par izdevumiem, kas ietekmē valsts budžetu jeb nebūtu uzskatāms par finanšu ieguldījumu. Ka valsts šajā gadījumā nerīkotos kā finanšu investors, bet kā finansētājs konkrētai investīcijai," skaidroja SM pārstāve.
Skaidrojot iemeslus, kādēļ pat tranzīta nozari atbildīgajai ministrijai nav izdevies pārliecināt budžeta disciplīnas uzraugus, Aleksandroviča norādīja, ka "Eurostat" vērtējusi projekta ekonomisko būtību. "Ja valsts ieguldītu dzelzceļa [uzņēmuma] pamatkapitālā, tad nodrošinātu savu funkciju īstenošanu, nevis investētu kā finanšu investors ar mērķi gūt peļņu."
Kā vienu no iespējamiem risinājumiem SM pārstāvji min dzelzceļa elektrifikācijas projekta 1. posma apjomu samazināšanu. Tas nozīmētu uz laiku atteikties no dzelzceļa līniju elektrifikācijas Latgalē, sākotnēji projektu īstenojot tikai Pierīgā.
LDz viceprezidents Aivars Strakšas atzīst, ka kompānijas jau esošo saistību dēļ bez valsts garantijām tā nevar saņemt aizdevumu visas elektrifikācijas projekta īstenošanai nepieciešamās summas apmērā. LDz pamatkapitāls pašlaik ir aptuveni 256 miljoni eiro, bet saistības pārsniedz 200 miljonus. Būtiskākā problēma, pēc LDz viceprezidenta teiktā, esot tā, ka uzņēmuma naudas plūsma nav pietiekama, lai varētu apkalpot būtiski lielākus aizņēmumus.
Tikmēr FM pārstāve Diāna Rancāne uzsvēra, ka lēmums par dzelzceļa elektrifikācijas projekta turpmāko likteni valdībai būtu jāpieņem līdz šā gada beigām.
"Šī gada beigas ir pats vēlākais, kad lēmumam ir jābūt skaidram, vai īstenot šo elektrifikācijas projektu šajā plānošanas periodā vai kādas citas alternatīvas."
Dzelzceļa elektrifikācijas projekta 1. kārtas plānotās izmaksas pārsniedz pusmiljardu eiro. Projektam paredzētais Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 346 miljonus eiro. Ar mudinājumu atlikt projekta īstenošanu nesen klajā nāca „Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika”.
