Iepirkšanās internetā kļūst arvien populārāka ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tomēr līdz ar to pieaug arī krāpniecības risks. Lai padarītu karšu maksājumus internetā drošākus, Eiropas Savienībā (ES) tika pieņemts jauns likums, un tagad notiek tā detalizēta ieviešana dzīvē. Bet kā mēdz teikt: velns slēpjas detaļās.
Februāra beigās Eiropas Banku iestāde nāca klajā ar jauniem tehniskiem noteikumiem, kas paredz neattiecināt jaunās prasības pēc paroles vai koda ievadīšanas uz pirkumiem zem 30 eiro. Savukārt darījumos no 30 līdz 500 eiro bankas izvērtēs katras transakcijas drošumu.
Eiropas patērētāju organizācijas BEUC pārstāvis Sebastians Pantss saka, ka tas atstāj milzīgu robu krāpniekiem.
„Bankas un tirgotāji prasa, lai pēc būtības tiktu saglabāta pašreizējā kārtība, kas nozīmē risku izvērtējumi. Bankas apgalvo, ka tās izvērtē, no kurienes notiek maksājums, kāda ir IP adrese, kāda ir summa,” saka Pantss. „Pēc šiem parametriem viņi nolemj, vai tā varētu būt krāpnieciska transakcija vai ne. Turpretī mēs apgalvojam, ka tas nevar būt vienīgais veids, kā vērtēt, vai tas ir krāpniecisks maksājums. Mūsuprāt, tam ir jānāk papildus jaunām drošības prasībām. Ja esošā sistēma tiešām būtu tik laba, tad mēs neredzētu tik būtisku krāpniecisko darījumu pieaugumu,” norāda Pantss.
Turpretī Eiropas Banku federācija piedāvātos noteikumus dēvē par “saprātīgu kompromisu” un mudina tos apstiprināt pēc iespējas ātrāk.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace uzsver, ka interneta iepirkšanās drošību nosaka ne tikai ES noteikumi, bet arī lielo karšu organizāciju piedāvātās sistēmas.
„Šīs prasības un tehniskie standarti nav skatāmi vieni paši un atsevišķi. Ir virkne citu drošības noteikumu vai iespēju, ko ir izdevušas „Visa” un „MasterCard” – lielās starptautiskās karšu organizācijas. Tā ir tā saucamā “3D Secure” sistēma, kur, reģistrējot karti drošiem darījumiem internetā, papildus tiek prasīta parole, ko zina tikai cilvēks pats,” norāda Melnace. „Latvijā 70% no visām kartēm ir šajā sistēmā reģistrēti, tā kā klienta intereses ir pirmajā vietā. It sevišķi krāpšanas darījumos, ja ir noticis kaut kas, tad kaut vai ar atpakaļejošu soli var visu vērst par labu,” pauž Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve.
Melnace piebilst, ka gadījumos, ja nauda no kartes tomēr tiek nozagta, Latvijas likums paredz, ka bankai tā ir ātri jāatdod klientam vēl pirms izmeklēšanas pabeigšanas.
Tomēr par spīti dažādām drošības iespējām, ko tirgotāji var izmantot jau tagad, joprojām pastāv dažādas vietnes, kas ļauj iepirkties, nepieprasot papildu paroli vai kodu. Bieži vien tādas iespējas piedāvā aviokompānijas. Jaunie Eiropas noteikumi šo kārtību mainīs. Tikai pašreiz nav skaidrs, cik liels robs iespējamiem krāpnieciskiem gadījumiem varētu tikt atstāts.
