Tieši strādājošo jautājums, ja notiks darījums un uzņēmums atsāks strādāt, būs viens no būtiskākajiem, spriež arī Liepājas mērs Uldis Sesks. Šobrīd ir zināms, ka potenciālais pircējs iecerējis līdz gada beigām testēt uzņēmuma eletrotēraudkausēšanas krāsni.
Pašlaik uzņēmumā strādājot vairāk nekā simts cilvēku. Kas notiks tālāk, pagaidām neskaidrību vēl esot ļoti daudz.
„Uz mani tas vēl neattiecās. Tā kā mēs 16. oktobrī netikām pārdoti, visticamāk, līdzekļu ekonomēšanas dēļ arī man pazīstami cilvēki pagājušās nedēļas laikā ir aizgājuši no darba, tiek runāts arī par algas samazināšanu,” stāstīja Mandeiks.
Plašāka informācija par cilvēku atbrīvošu šobrīd nav pieejama, taču, ja uzņēmums atsāks darbu, tad tieši darbinieku atrašana nebūs viegls uzdevums, uzskata velmētavas darbinieks.
„Skaidrs, ka situācija, salīdzinot ar iepriekšējo maksātnespēju, nav kļuvusi rožaināka un labāka, tas pirmkārt runājot par cilvēku resursiem. Jautājums, vai cilvēki vairs būs gatavi otro reizi riskēt. Pirmā reize nebija ar labvēlīgām beigām,” sprieda Jānis Mandeiks.
Uzņēmuma potenciālais pircējs izteicis vēlēšanos testēt uzņēmuma tēraudkausēšanas krāsni, un tas noritēs līdz gada beigām.
Pušu savstarpējā vienošanās paredz, ka pārbaudes laikā uzņēmuma uzturēšanu un ar testēšanu saistītos izdevumus apmaksās potenciālais pircējs, atklāja maksātnespējas administratora preses pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.
„Runājot par potenciālajiem strādātājiem, tie ir tikai minējumi. Lai uzņēmums varētu atsākt ražošanu, protams, būs nepieciešami papildu darbinieki, taču, kā notiks darbinieku atlases process un cik daudz galu galā būs vajadzīgi, tas būs jāprasa jaunajam uzņēmuma īpašniekam,” norādīja Hmieļevskis.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ir ticies ar potenciālo pircēju un seko līdz notikumiem par un ap “Metalurgu”. Kad bija jāveic pirmās iemaksas, potenciālo pircēju skaits sarucis līdz minimumam. Jāsaprot, ka rūpnīcas darbība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, vissvarīgākais ir pieprasījums pēc produkcijas, uzsvēra Sesks.
„Vai ir iespējams ražot kvalitātē un cenā konkurētspējīgu produkciju? Nedaudz ir uzlabojies metāla tirgus, tas dod zināmu cerību, tajā pašā laikā ir jāveic lielas investīcijas un modernizācija, tikai tad varam runāt par ilgtermiņu,” pauda Sesks.
Kopš AS “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējas pasludināšanas 2016. gada 16. septembrī valstij tā uzturēšana izmaksājusi jau vairāk nekā 3 miljonus eiro.
Neoficiāla informācija liecina, ka potenciālajam pircējam tērauda elektrokausēšanas krāsns testēšana izmaksās aptuveni vienu miljonu eiro.
Turpmāko divu mēnešu laikā sāksies arī metāllūžņu uzkrāšana kopumā 40 000 tonnu apjomā. Tas nepieciešams, lai pēc AS “KVV Liepājas metalurgs” darījuma noslēgšanas pēc iespējas ātrāk būtu iespējams sākt ražošanu.
Jau ziņots, ka “KVV Group” par 107 miljoniem eiro nopirka “Liepājas metalurga” ražotni 2014. gada rudenī pēc uzņēmuma pirmās maksātnespējas veiktās mantas izpārdošanas. Pirkuma līgums paredzēja samaksu pa daļām. Taču 2015.gada nogalē arī KVV radās grūtības ar naudas plūsmu un tas nevarēja veikt tālākos maksājumus par ražotnes pirkšanu.
2016.gada septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu. Ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā bija nodarbināti 147 darbinieki. "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieks, Ukrainas kompānijas "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins vērsies Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID) ar prasību pret Latvijas valsti.
Nu ražotnei tiek meklēts jauns investors, un līdz 16.oktobrim bija plānots pabeigt "KVV Liepājas metalurga" pārdošanas darījumu.
