Dabas pārvalde: Meža uzpircēji biedē meža īpašniekus ar biotopiem

Dabas aizsardzības pārvalde vērsusies Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, vai nav notikusi ziņu noplūde par mežu īpašniekiem. Kā ieganstu izmantojot patlaban notiekošo dabas skaitīšanu, firmas, kas nodarbojas ar mežu uzpirkšanu un izstrādi, izsūta vēstules un apzvana mežu īpašniekus, baidot, ka viņu īpašumos iespējami saimnieciskās darbības aizliegumi, ja tajos atradīs biotopus, un tāpēc piedāvā atpirkt mežus jau tūlīt.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver - firmas izplata nepatiesu informāciju, un DAP mudina mežu saimniekus neuzķerties un lēti nepārdot vērtīgus īpašumus.   

Iepriekš Dabas aizsardzības pārvaldei bija vien aizdomas, bet tagad tās rīcībā nonākušas vairākas vēstules, ko mežizstrādes firmas adresējušas mežu īpašniekiem. Firmas arī telefoniski cenšas pārliecināt iedzīvotājus pārdot mežu.

Notiek diezgan aktīva pārpircēju darbošanās, brauc konkrēti uz mājām, brauc pie vecām tantiņām, konkrētiem mežu īpašniekiem un tā arī saka - lūdzu, pārdodiet, reizēm pat zem tirgus cenas, un īpašniekus biedē, ka tūlīt atradīs kādu biotopu un jūs tāpat neko te nevarēsiet darīt, stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore Gita Strode.

 Viņa norādīja, ka ir cilvēki, kas notic un aiz bailēm paļaujas, un pārdod izciršanai tos mežus, kas varēja vēl augt un kur apstākļi nespiež neko cirst.

Meža īpašniece, kura vārdu nevēlējās publiskot, “Panorāmai” atzina, ka pārpircēji ir ļoti uzstājīgi. Pusgada laikā firmas pārstāve bijusi jau divas reizes, zināja īpašnieces vārdu, uzvārdu, viņai piederošo meža platību. “Liels jautājums - no kurienes visādi tādi uzņēmumi atrod informāciju par cilvēku?” neizpratni pauda meža īpašniece. 

Sievietei nepieder lielas platības, bet uzņēmuma pārstāve neatlaidīgi stāstīja, ka pat par maziem meža gabaliņiem var dabūt lielu naudu, jo “atnākšot biotops un man nebūšot nekā”, “pat malkas pagalīti nevarēs nozāģēt”.

“Vienkārši cilvēku smadzeņu skalošana,” secināja meža īpašniece, kura gan savu mežu pārdot negrasās.

“Man nav mākslīgi jānocērt mežs tikai tāpēc, ka dažas firmas uz to grib iedzīvoties,” viņa uzsvēra.

Dabas aizsardzības pārvaldei šobrīd ir informācija par vismaz trim firmām, kuras piesauc biotopu kartēšanu kā ieganstu, lai lēti uzpirktu mežus.

“Viņi visu dara legāli. Viņi piedāvājas nopirkt, [..] cilvēks piekrīt un pārdod. Līdz ar to teikt, ka viņi dara kaut ko kriminālu vai neievērojot likumu, mēs nevaram. Tikai tas, ka tas ir neētiski,” atzina Strode.

Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka dabas skaitīšana nenozīmē, ka būs liegums. Varbūtība atrast privātajās zemēs un mežos aizsargājamus biotopus ir ļoti niecīga. Tie ir daži procenti gadījumu. Pat ja atradīs, saimnieciskās darbības ierobežojumus var noteikt tikai ar paša īpašnieka piekrišanu.

“Kaut kur bija izskanējis, ka, atrodot mellenājos kādu augu, tur varētu būt ierobežojumi. Nekādā gadījumā, neviens neierobežos darbības, kur jums jau ir lauksaimniecības kultūras, kur jau kaut kas aug iestādīts. Tur nebūs nekādi ierobežojumi.  Tas viss ir mīts,” uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

Strode savukārt sprieda, ka ir interesanti tas, ka tajās vietās, kur DAP izsūtīja informatīvas vēstules, ka tur būs kartēšana, jau pēc dažām nedēļām uzrādījās  uzpircēji.

“Esam lūguši arī Valsts meža dienestam izvērtēt, vai nenotiek kaut kāda informācijas noplūde no viņu puses, jo visi šie kritēriji, pēc kā tiek izvēlēts, kuras meža audzes tiek apsekotas, šie dati ir publiski pieejami. Un jebkurš, kuram ir pieeja meža reģistram, var šo informāciju izvērtēt un izdarīt secinājumus,” sacīja Strode.

Ar vienu mežizstrādes uzņēmumu, kas biedēja īpašniekus ar dabas vērtību skaitīšanu, valsts dabas uzraugi veikuši pārrunas. Firma solījusi darījumos vairs nepieminēt biotopu kartēšanu.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti