Zemnieku saimniecība "Lelles" cūkkopības nozarē darbojas jau gandrīz 20 gadus. Piedzīvotas dažādas situācijas, bet pēdējie gadi it sevišķi nav bijuši viegli. Kā vērtē saimniece Līvija Lelle, tad vislielākais pārbaudījums bija Āfrikas cūku mēris, kas uzlika daudzus ierobežojumus.
"Vispirms bija neziņa. Tad, kad tikko tas mēris sākās, nesapratām, ko mēs drīkstam darīt un ko nedrīkstam. Aizliegumu bija vairāk nekā atļaujas, tad nevarējām realizēt dzīvās cūkas, un tajā periodā mums ļoti pārauga bekoni. Tie bija zaudējumi, jo par pāraugušu gaļu mums ļoti maz maksāja," stāstīja saimniece.
Valsts gan piešķīra vienreizēju kompensācijas maksājumu, par kuru saimnieki ir pateicīgi. Taču, kā stāsta saimniece, šo cūku mēra radīto situāciju izmantoja negodīgi uzņēmēji, proti, nevarot laikus notirgot dzīvniekus, tika meklēti uzpircēji, bet samaksas nav līdz šim brīdim.
"Tad mēs bijām spiesti realizēt produkciju tiem, kas ņēma pretim un nepārliecinājāmies par to uzņēmēju godaprātu. Atdevām cūkas, un mums nesamaksāja vairāk par 6000 eiro. Uz tā rēķina, ka bija ierobežojumi gaļas pārdošanai, iedzīvojās ļaunprātīgi citi cilvēki," atzina Lelle.
Glāba savā ziņā tas, ka saimniecībai ir uzticīgi gaļas pircēji, - gan pašu, gan apkārtējo pagastu cilvēki, arī valmierieši un rīdzinieki. Jo pircēji ir novērtējuši tur ražotās gaļas kvalitāti. Tās pamatā savukārt ir pašu audzētie graudi, jo tikai pavisam nelielu daļu labības nākas iepirkt.
"Mēs apsaimniekojam arī pāri par 200 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā pārsvarā sējam graudaugus, jo 85-90 procenti visas barības sastāda graudi, un tāpēc mēs arī varam izdzīvot un neesam bankrotējuši, ka paši audzējam graudus," norāda saimniece.
"Šogad pirmais gads, kad nevajadzēs pirkt nevienu graudu, jo pagājušajā gadā bija ļoti labas graudu ražas," stāsta jaunais saimnieks Jānis Lelle. Pēc viņa teiktā, barot cūkas pamatā ar pašu audzētiem graudiem rosinājis arī tas, ka nereti lielie labības audzētāji pārlieku lieto ķīmiju.
"Lielajiem zemniekiem dažiem patīk pirms kulšanas apstrādāt ar preparātiem, lai ir visi vienmērīgi nogatavojušies un lai nav nezāles, lai ir sausi, un tā ķīmija tomēr bišķi paliek graudos, un tā ietekmē cūkām veselību. Piemēram, mazajiem sivēniem, ja tu iedod tādus apstrādātus graudus, viņiem piemetas caurejas, viņi sāk slimot," stāsta jaunais saimnieks.
Lieki teikt, tad kādu labību arī mēs, cilvēki, lietojam savā uzturā. Bet, runājot par saimniekošanu cūkkopības nozarē, tad jaunais saimnieks vērtē, ka šobrīd pārāk smags ir arī nodokļu slogs. "Zemēm tagad atkal pielika lielākus nodokļus, 30 procenti, tad atkal vairāk jāstrādā ir. Tāpat ienākumu nodokli varētu mazāku, PVN, nu visur jau salasās lēnām."
Sava ietekme cūkgaļas tirgū ir arī konkurencei ar ievesto gaļu. Tik lēti saražot, kā tā ienāk no Eiropas valstīm, nevar - arī tādēļ, ka salīdzinoši dārgi ir kaušanas pakalpojumi un tuvākajā apkaimē nav arī pārstrādes uzņēmumu, kur nodot dzīvas cūkas.
"Cūkas jāvadā ir 35 kilometri uz priekšu, pēc tam gaļa 35 kilometrus atpakaļ. Dzīvām cūkām ir savs transports, gaļai atkal ir jābūt savam transportam ar saldētavu, un tas viss sadārdzina to pašizmaksu," atzina Lelle.
Taujāti, vai saredz iespēju turpināt strādāt cūkkopības nozarē, saimnieku atbilde ir apstiprinoša. Vienīgi jaunais saimnieks vērtē, ka nevar balstīties tikai uz vienu saimniekošanas veidu.
"Ja ir vairākas nozares, tad tu vienu vai otru nozari vari atbalstīt, jo dažu brīdi iet graudos labi, dažu brīdi iet cūkām labi, un tad tas ir līdzsvars," teica jaunais saimnieks.
"Es domāju, ka tie, kas strādā, tie strādās un nekur nepaliks cūkkopība. Vienīgi no jauna tagad uzsākt ir riskanti vai pat neiespējami. Mēs cūkas turēsim, kamēr galīgi nepienāks kāds krahs, jo tas ir mūsu dzīves veids," noteica saimniece. "Strādās, tad jau redzēs. No laukiem negribu bēgt projām. Ja strādā, tad jau var dzīvot!" piebilda jaunais saimnieks.
Burtnieku novadā zemnieku saimniecības "Lelles" darbs, ņemot vērā arī aizvadītā gada pārbaudījumus, novērtēts ar novada Uzņēmēju gada balvu.
