Ik gadu Eiropas Komisija publicē ziņojumus, kurā analizē katras dalībvalsts makroekonomiskā vai sociālā ziņā nozīmīgas jomas un budžeta stāvokli kopumā.
Secinājumus par valsts ekonomisko situāciju un perspektīvām Eiropas Komisija izdara, ņemot vērā virkni faktoru:
- uzkrājumu un ieguldījumu bilance,
- produktivitāte,
- kredītu plūsma,
- mājokļu cenas,
- finanšu sistēma,
- bezdarbs.
Padziļināti pārskati tiek izstrādāti tikai valstīm, kurām nav izdevies atrisināt iepriekšējos gados norādītās problēmas.
Šogad pārmērīga ekonomikas nelīdzsvarotība konstatēta Francijā, Itālijā, Kiprā un pirmo reizi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā arī Bulgārijā.
Neraugoties uz negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm, celtniecības sektorā bums turpinās. Pēdējos trīs mēnešos vietējās pašvaldības ir izsniegušas atļaujas par gandrīz divu tūkstošu dzīvojamo ēku būvi. Galvaspilsētā Sofijā cena par vienu kvadrātmetru apdzīvojamās platības ir vidēji 1000 eiro, bet vietām sasniedz pat 3000 eiro.
Vietējie eksperti uzskata, ka vismaz pagaidām stāvoklis ir kontrolējams un palielinātajam dzīvokļu pieprasījumam ir savs izskaidrojums. Nedrošajos krīzes gados bulgāri izvairījās no lieliem tēriņiem un centās atlicināt līdzekļus nebaltām dienām. Pēc neoficiāliem datiem, individuālie uzkrājumi bankās ir aptuveni 22 miljardi eiro apmērā un vēl tikpat ir iedzīvotājiem uz rokas skaidrā naudā.
Jāņem vērā, ka Bulgārija no krīzes izgāja vēlāk nekā daudzas citas valstis, un situācija sāka stabilizēties tikai pirms pāris gadiem. Tagad uz skatuves parādās daudzi potenciāli pircēji ar nopietniem finanšu resursiem, kas līdz šim atlika sava mājokļa iegādi. Līdz ar to neesot brīnums, ka tirgus attiecīgi reaģē un cenas sāk kāpt.
Lielākajās pilsētas cenu līmenis pat pārsniedz attiecīgos rādītājus pirms 10 gadiem, ko ar bažām savā ziņojumā atzīmē arī Eiropas Savienības analītiķi. Tādiem tempiem turpinoties, jauna nekustamo īpašumu burbuļa izveidošanās kļūst visai reāla.
Paradoksāli, ka ir tik liels pieprasījums pēc apdzīvojamās platības, bet tanī pašā laikā tik daudz dzīvokļu stāv tukši. Iemesli ir vairāki, tai skaitā lielā migrācija - gan iekšējā, gan ārējā -, taču aizvien biežāk mājokļi tiek iegādāti nevis dzīvošanai, bet gan kā izdevīgs ieguldījums. Ekskluzīvos rajonos gandrīz puse no dzīvokļiem tiek izpirkti, vēl pirms uzsākti celtniecības darbi, kamēr ēka ir vēl tikai projekta stadijā.
Galvenais virzītājspēks tādiem procesiem ir, no vienas puses, rekordzemās hipotekāro kredītu likmes un, no otras, visai neizdevīgie depozītu procenti bankās, kas praktiski nenes nekādu peļņu. Tādā situācijā daudzi dod priekšroku ieguldīt brīvos līdzekļus nekustamajā īpašumā, ko var vēlāk pārdot vai arī izīrēt uz visai izdevīgiem noteikumiem.
Tiesa, tāda dinamika raksturīga tikai galvaspilsētai Sofijai un vēl četrās, piecās lielākajās pilsētās. Bet mazākās apdzīvotās vietās novērojama pat cenu pazemināšanās.
Tas, ka tiek daudz celts, pats par sevi neesot iemesls uztraukumiem, bet problēmas var izraisīt nepārdomātā banku kredītpolitika, kas bija viens no galvenajiem nesenās krīzes iemesliem.
Finanšu ministrs Vladislavs Goranovs uzskata – lai gan viņam uzticētajā sektorā vēl ir gana neatrisinātu jautājumu, kopumā ekonomika attīstās pareizā virzienā, un tuvākajos pāris gados arī nekustāmo īpašumu tirgus nostabilizēsies. To apliecinot fakts, ka mēneša sākumā tādas autoritātes kā “Standard & Pооr's” un “Fitch Ratings” paaugstināja valsts kredītreitingu gan starptautiskajā, gan vietējā valūtā no riskantā BB+ uz stabilo BBB-.
Speciālā preses konferencē Goranovs uzsvēra, ka tas panākts, pateicoties atbildīgai fiskālajai politikai un pastiprinātai banku kontrolei, kas veicina eksporta pieaugumu un iedzīvotāju ietaupījumu palielināšanos: “Varam būt gandarīti, ka pasaule pozitīvi novērtē to, kas notiek mūsu ekonomikā, finanšu sistēmā un valstī kopumā. Paaugstinātais kredītreitings nozīmē, ka Bulgārija oficiāli ir atzīta par investīcijām piemērotu vietu, kur nodrošināti labvēlīgi apstākļi un zemas aizņēmumu procentu likmes gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Tas ir augsts novērtējums valstī notiekošajiem procesiem, uzticības apliecinājums no starptautisko biznesa organizāciju puses.”
Par spīti ministra optimismam, ka valsts makroekonomiskie rādītāji ir teicamā stāvoklī, iekšzemes kopprodukts pieaug, bet inflācija un bezdarbs samazinās, stabilitāte var izrādīties iluzora. Joprojām liela ir neapkalpoto kredītu daļa uzņēmumu starpā.
Tieši augstais parādu līmenis privātsektorā ir uzsvērts kā satraucošs simptoms Eiropas Komisijas ziņojumā.
Lai neatkārtotos dramatiskā situācija, kāda bija pirms desmit gadiem, kad, procentu likmēm palielinoties, daudzi iedzīvotāji kļuva maksātnespējīgi un nereti zaudēja ar tādām pūlēm iegādāto dzīvokli, analītiķi iesaka neaizrauties ar vilinošajiem banku piedāvājumiem, bet gan, ņemot kredītu, reāli novērtēt savas finansiālās iespējas. Iesaka paredzēt ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem ikmēneša kredīta maksājumiem.
Lēto kredītu sezona nebūs mūžīga. Lai gan Bulgārija joprojām nav eirozonas locekle, tās valūtas levas kurss ir fiksēts attiecībā pret eiro, un jebkuras izmaiņas Eiropas Centrālās bankas politikā neizbēgami ietekmēs arī finanšu klimatu Balkānu valstī. Speciālisti uzskata, ka vēl pāris mēnešus varēs izmantot zemās aizņēmumu procentu likmes, kas patlaban ir vidēji 3,5%, taču no nākošā gada vidus tās lēnām, bet neizbēgami celsies - prognoze, kas sāk uztraukt ne tikai Eiropas Komisiju, bet arī potenciālos pircējus un kredītņēmējus.
