Labrīt

Sirds mozaīka. Patapa

Labrīt

Sirds mozaīka. Daiļabais

Sociālā nevienlīdzība ES: migrācija migrācijas robu aizpildīšanai

Bulgārijā atver plašāk durvis viesstrādniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš 2000.gada migrācijas rezultātā Latvija zaudējusi vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju. Uzņēmēji žēlojas, ka trūkst kvalificētu darba roku visās nozarēs un līmeņos. Lai aizpildītu robus, aizbraukušo vietā tiek meklēti strādnieki no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), visbiežāk tepat no Baltkrievijas vai Ukrainas. Tāda situācija ir ne tikai Latvijā, bet arī lielākajā daļā bijušo sociālistisko valstu, tai skaitā Bulgārijā.

Paruna teic, ka zivs meklē, kur dziļāk, cilvēks - kur labāk. Viens no lielākajiem ieguvumiem pēc ''dzelzs aizkara'' krišanas, bez šaubām, ir tiesības brīvi pārvietoties, par kādām iepriekšējās paaudzes varēja tikai sapņot. Taču katrai medaļa ir otra puse. Liela daļa no tiem, kas aizbrauc strādāt vai mācīties uz ārzemēm, tā arī neatgriežas dzimtenē.

Katru gadu uz ārzemēm laimi meklēt dodas vairāk nekā 35 000 bulgāru, bet atgriežas visai nedaudzi.

Speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā Balkānu valsts darba tirgū trūks vismaz 400 000 kvalificētu kadru un darbaspēka imports kļūs neizbēgams.

Perspektīvā tas nozīmē slimnīcas bez ārstiem un medmāsām, skolas bez skolotājiem, rūpnīcas bez strādniekiem. Daudzās jomās deficīts ir jūtams jau tagad - kā lauksaimniecībā vai veselības aprūpē.

Ņemot vērā to, ka algu līmenis Bulgārijā ir viszemākais Eiropas Savienībā, nav brīnums, ka lielākā daļa no oficiāli reģistrētajiem 30 tūkstošiem viesstrādnieku nāk no trešajām valstīm, galvenokārt Ukrainas un Moldāvijas. Pēc ekonomistu domām, tieši pateicoties viņiem šovasar tūrisma bizness kārtējo reizi ir starp ienesīgākajām nozarēm, un ne mazāk optimistiskas ir prognozes arī par jauno ziemas sezonu, kas oficiāli tika atklāta nedēļas nogalē. Tiek gaidīti gandrīz divi miljoni viesu, taču viesnīcās un restorānos trūkst pavāru, viesmīļu, istabeņu. Vietējie kadri dod priekšroku strādāt kalnu kūrortos Austrijā un Vācijā, kur atalgojums ir jūtami augstāks.

Lai problēmu atrisinātu, darba devējiem nereti nākas balansēt uz likumības robežas. Kandidāti no valstīm ārpus Eiropas Savienības bieži tiek pieņemti darbā bez nepieciešamajiem dokumentiem, bet līgumi noformēti kā apmācības.

Pēdējie grozījumi Likumā par darba migrāciju un darba mobilitāti stājās spēkā burtiski jaunās ziemas tūrisma sezonas priekšvakarā. Turpmāk pilsoņi no valstīm ārpus ES varēs saņemt īstermiņa darba atļaujas ne tikai uz trīs, bet gan veseliem deviņiem mēnešiem, un to varēs nokārtot nedēļas laikā.

Īpaša uzmanība ir pievērsta tā sauktajai “zilajai kartei”, kas atvieglo pieeju Bulgārijas darba tirgum augsti kvalificētiem speciālistiem, un turpmāk tā tiks izdota uz četriem gadiem tagadējo 12 mēnešu vietā.

Ekonomikas un demogrāfiskās politikas ministrs Valērijs Simeonovs izmaiņas raksturoja kā progresīvas, kas varbūt neatrisinās visas problēmas nodarbinātības sfērā, taču ir solis pareizā virzienā, lai uzņēmumi varētu normāli strādāt un maksāt nodokļus:

''Pirmkārt, tiem, kam jau ir “zilā karte”, turpmāk nebūs nepieciešams to katru gadu atjaunot. Otrkārt, pagarinām tās darbības laiku līdz četriem gadiem. Treškārt, atkrīt līdzšinējā Likumā par darba mobilitāti noteiktie ierobežojumi attiecībā uz specialitātēm, kurām varēja nolīgt strādniekus un kalpotājus no trešajām valstīm. Bez tam sezonas darba vīzas varēs izsniegt uz deviņiem mēnešiem tagadējo trīs vietā, un visas formalitātes būs iespējams nokārtot uz vietas Bulgārijā.''

Lai pieņemtu darbā trešo valstu pilsoņus, būs nepieciešams tikai iesniegt Nodarbinātības aģentūrā attiecīgu deklarāciju. Atkrīt prasība uzrādīt dokumentus par kandidāta izglītību un kvalifikāciju, kā arī darba devējiem - publicēt presē un masu medijos informāciju par vakancēm.

Jāatzīmē, ka pasākumi lielā mērā ir orientēti uz bulgāru diasporu Ukrainā, Moldāvijā un Maķedonijā cerībā, ka sezonas darbinieki varbūt izlems palikt te uz visiem laikiem un pēc sešiem mēnešiem varēs kandidēt uz pilsonību.

Jautājums ar viesstrādniekiem no trešajām valstīm tiek risināts, taču bulgāriem, kas pelna iztiku Rietumos, vēl ir daudz problēmu.

Jau gadiem ilgi bagātākās Eiropas Savienības valstis - kā Vācija, Francija, Beļģija - žēlojas, ka viesstrādnieki no Austrumeiropas negatīvi ietekmē vietējo darba tirgu, sociālās nodrošināšanas sistēmu un dzīves standartu kopumā. Atbraucēji, kas nodarbināti galvenokārt celtniecībā, transporta pakalpojumos un sociālās aprūpes jomā, ir gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, tai skaitā virstundas un arī svētku dienās, izraisot sava veida “sociālo dempingu”. Darba devējiem savukārt ir iespēja ietaupīt uz zemāku nodokļu un sociālo maksājumu rēķina saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā darbinieku izcelsmes valstīs.

Kā piemēru var minēt desmitiem tūkstošu tālbraucēju šoferu, Bulgārijas pilsoņu, kas pārvadā visdažākās kravas pa Eiropas šosejām par 50 eiro dienā. Ja viņi būtu francūži vai vācieši, atalgojums būtu dubultīgs, attiecīgi augstākas būtu arī pensijas un veselības apdrošināšanas iemaksas.

Jau labu laiku Briselē tiek diskutēts par grozījumiem 1996.gada direktīvā, kas tieši skar darbiniekus, kuri nosūtīti strādāt uz citu Eiropas Savienības valsti. Viens no aktīvākajiem līdzšinējās redakcijas pretiniekiem ir Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš nesen viesojās Bulgārijā, lai nodrošinātu Sofijas atbalstu jaunajam variantam, pretī piedāvājot sadarbību ātrākai iekļūšanai Šengenā un eirozonā.

Lai gan izmaiņas tiek pasniegtas kā godīga uzņēmumu konkurence, patiesībā tās ierobežо darbaspēka kustības brīvību. Rezultātā uz Rietumiem norīkoto darbinieku atalgošana kļūs dārgāka, trīs gadu vietā tas būs iespējams tikai uz 12 mēnešiem, bet vietējie uzņēmumi kļūs nekonkurētspējīgi.

Būtībā tā sauktais “sociālais dempings” reāli parāda, kā ikdienā izpaužas “dažādu ātrumu Eiropa”.

Lai situāciju grozītu, vairākās Austrumeiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā un Bulgārijā, atskan aicinājumi organizēt referendumu ar devīzi ”Vienādas algas par vienādu darbu”. Lai tas varētu notikt, nepieciešams savākt un iesniegt Eiropas Komisijā vienu miljonu parakstu.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti