Budžeta izstrāde atpaliek no grafika; prioritātēm nākamgad – vēl 345 miljoni eiro

Budžeta prioritātēm nākamgad tiks sadalīti aptuveni 345 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa jeb 200 miljoni eiro būs papildu finansējums veselības aprūpes nozarei. Par to otrdien, 12.septembrī, aiz slēgtām durvīm izskatot informatīvo ziņojumu par 2018. gada valsts budžeta prioritārajiem izdevumiem, vienojusies valdība.

Budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi Saeimā plānots iesniegt ne vēlāk kā 11 oktobrī. 

Ieilgušajām diskusijām par to, kādiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada valsts budžetā atvēlams papildu finansējums, beidzot pielikts punkts, un prioritātēm kopumā atvēlēt aptuveni 345 miljonus eiro. Ministrijām turpmāko divu nedēļu laikā ir jāizstrādā budžeta pavadošo likumprojektu pakete.

Demogrāfijas sekmēšanai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 28,2 miljoni eiro, bet sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm un aizbildņiem, - 8,4 miljoni eiro. Ceļu sakārtošanai – 25 miljoni eiro.

Iekšējās drošības stiprināšanai, tostrap austrumu robežas sakārtošanai, nākamā gada budžetā papildus tiks novirzīti 11,7 miljoni eiro, atbalstam vienīgā mājokļa iegādei tiks papildus novirzīti četri miljoni eiro, bet kultūras jomas attīstībai – 4,2 miljoni eiro.

Augstākās izglītības pedagogu atlīdzību paaugstināšanai nākamajā gadā piešķirti 3,7 miljoni eiro, savukārt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks atvēlēti 5,7 miljoni eiro.

Vaicāta, cik daudz likumu Saeimai būs jāgroza, lai iedzīvinātu nākamā gada valsts budžetu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) izvairījās nosaukt konkrētu skaitli, vien nosakot, ka tas būs “nesalīdzināmi mazāk nekā pagājušajā gadā”.

 Darbs pie 2018. gada valsts budžeta sagatavošanas ir ieildzis. Jau tagad valdība par aptuveni divām nedēļām atpaliek no sākotnējiem budžeta likuma sagatavošanas plāniem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka pie vainas ir ieilgušās diskusijas par nodokļu reformu: “Šogad vēlu uzsākām saistībā ar nodokļu reformu, bija aizkavēšanās sarunu sākuma  procesā”.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola vēl arvien ir pārliecināta, ka lēmums neskatīt ar nodokļu reformu saistītos likumus kopā ar valsts budžetu bija pareizs, jo Saeima pieņēma nodokļu reformas paketi mēnesi vēlāk, nekā plānots, un arī budžeta veidošanu varēja sākt vēlāk.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem, nākamā gada valsts budžetu Saeimā plānots iesniegt ne vēlāk kā 11. oktobrī. Valdībai vēl jāvienojas ar Latvijas Pašvaldību savienību par to, cik liela nodokļu ieņēmumu daļa tiks garantēta vietvarām.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti