“Tā ir tāda tehniska debate, kā mēs vērtējam Latvijas ekonomikas ciklisko stāvokli. Vai mums ir pārkaršana vai nav? Eiropas Komisija uzskata, ka mums ir pārkaršana, tādēļ deficītam būtu jābūt zemākam,” komisijas ieteikumus komentēja Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Eiropas Komisija pēc saviem pārrēķiniem lēš, ka nodokļu reforma budžeta deficītu nākamgad uzdzīs līdz 2,3% no iekšzemes kopprodukta.
Tas ir krietni vairāk par Finanšu ministrijas rēķinātajiem 1,7%.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais skaidro, ka komisija atbilstoši savai metodoloģijai neieskaita vairākus rādītājus, tostarp nodokļu ietaupījumu, kas rodas uz ekonomiskās izaugsmes rēķina. “Viņi uzskata, ka šo rādītāju ietvert ir samērā riskanti. Nav garantēts, ka rādītājs tādā veida realizēsies,” pauž Platais.
Finanšu ministrija ievērojami optimistiskāk par komisiju rēķina pozitīvos efektus no nodokļu reformas uz ekonomikas izaugsmi.
Un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nedomā apstāties. Viņa gan pieļauj iespēju atsevišķus pasākumus ieviest pakāpeniskāk: “Komisija, protams, dod savu vērtējumu, bet arī mums ir jādomā ar savu galvu. Mēs šeit dzīvojam, mēs redzam vislabāk, kāda ir sistēma, kādi ir defekti, kādi būs ieguvumi no nodokļu sistēmas maiņas.”
Tomēr valdībā par ieguvumiem iezīmējas krasas pretrunas. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) uzskata, ka reforma uzlabo konkurētspēju, bet nesasniedz tādus valdības mērķus kā budžeta ieņēmumu palielināšana un ienākumu nevienlīdzības mazināšana.
“Tādā tautas valodā - šī ir reforma, kas ir domāta bagātiem cilvēkiem un padara viņu situāciju labāku. Un nekādā veidā nepalīdz tiem cilvēkiem, kas ir trūcīgi,” uzskata Ašeradens.
Komisija piekrīt, ka reforma samazina nodokļu slogu zemo algu saņēmējiem, taču slogs nepietiekami novirzīts uz citiem avotiem. Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Nevienlīdzību un strādājošo nabadzību sekmē progresivitātes trūkums nodokļu sistēmā, pauž komisija.
Neapliekamā minimuma celšana vairāk naudas uz rokas atstās zemāk atalgotajiem, taču nodokļa likmes mazināšana no 23% uz 20% ļaus vairāk saņemt arī augsti atalgotajiem.
“Tādi pasākumi kā solidaritātes nodokļa atcelšana, tādi kā likmes pazemināšana pazemina progresivitāti un tie darbojas pretēji nevienlīdzības mazināšanas virzienam,” vērtē Platais.
Finanšu ministre Reizniece-Ozola gan ir pretējās domās: “Mēs palielinām kapitāla nodokli, un Latvijas patiešām turīgākie cilvēki nav cilvēki, kas dzīvo tikai no algas. Ar algas nodokļa progresivitāti vien mēs nevaram nodrošināt, ka turīgie maksā vairāk.”
Pirms diviem gadiem valdība pasūtīja Latvijas nodokļu sistēmas analīzi Pasaules Bankai. Par to samaksāja 300 tūkstošu eiro.
Pasaules Banka cita starpā ieteica ieviest trīs ienākuma nodokļa likmes. Lielākajām algām 33%. Piedāvājumam bija daudz pretinieku, tostarp Latvijas Banka.
Rutkaste no Latvijas Bankas uzskata, ka ēnu ekonomikas dēļ augstos nodokļus nevarētu iekasēt. “Valsts nav spējīga jau šobrīd pie vienotas nodokļu likmes iekasēt šos darbaspēka nodokļus,” sacīja Rutkaste.
“Pasaules Bankas pētījums bija ar vienu citu galveno uzdevumu – papildu resursu iekasēšanu valsts budžetā. Savukārt tad, kad mēs rudenī vienojāmies ar partneriem, ar uzņēmējiem un arodbiedrībām, tad vienošanās bija – jā, valsts budžeta ieņēmumi ir svarīgi, bet daudz svarīgāk ir stiprināt konkurētspēju,” Pasaules Bankas ieteikumu atmešanu skaidro Reizniece-Ozola.
Turpretim ekonomikas ministrs uzskata, ka ienākuma nodokļa progresivitāte ir nepieciešama. “Nav jēgas tādai reformai, kas saka, – mēs tikai stimulēsim ekonomiku.. Ekonomika jau tā šobrīd uzrāda cienījamus rādītājus, un tas mums ļauj domāt, kā risināt sociālos jautājumus,” teica Ašeradens.
Valdībā apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnes paredz līdz Jāņiem iesniegt Saeimā ar reformu saistītās likumu izmaiņas. Darbam būtu jānorit vasarā, lai rudenī, gatavojot nākamā gada budžetu, lēmumi par nodokļiem jau būtu pieņemti.
