Šīs septembra „Brexit” sarunas ir kā iesākts, bet joprojām nepabeigts tilts pāri lielai un nopietnai aizai. Lielbritānija un ES abas vēlas, bet joprojām nav tikušas pāri sarežģītajam trīs problēmu risinājumam, proti, cik naudas Lielbritānijai vēl ir jāiemaksā ES budžetā, kādas būs britu un eiropiešu tiesības pēc šķiršanas abās kanāla pusēs un kas notiks ar robežu, kam būtu jāatjaunojas uz Īrijas salas. Pavisam tuvu ir oktobris, kad sākotnēji bija cerēts, ka visas šīs trīs lietas būs izrunātas, noslēgtas un pabeigtas, taču realitāte ir cita.
Savā ziņā jaunu pavērsienu šim procesam piešķīra Lielbritānijas premjerministres Mejas nesenā uzruna Florencē, Itālijā, kur viņa atklāja, ka Londona atbalsta pielaidīgāku attieksmi, proti, ir gatava savām finansiālajām saistībām kā dalībvalsts un pēc izstāšanās vēlētos divu gadu pārejas periodu, lai varētu pielāgoties jaunajai situācijai un neciestu nedz Londona, nedz dalībvalstis. Taču „Brexit” sarunu vadītājs no Eiropas Komisijas puses Mišels Barnjē ir norādījis, ka joprojām gaida konkrētus priekšlikumus, īpaši par naudu.
Britu premjerministre pieminēja 20 miljardus, kas vēl Lielbritānijai ir nomaksājami atlikušos divos dalībvalsts gados; tiesa, iepriekš Brisele ir izteikusies par 60 miljardiem, pret ko Lonodna skaļi protestēja, norādot, ka tik lielu summu maksāt negrasās.
Tā būtu nauda, kas būtu paredzēta dažādiem ES projektiem, atbalsta programmām un tamlīdzīgi, būtībā visam, kam šādos gadījumos kopējā budžetā iemaksāti līdzekļi ir paredzēti.
Taču par to visu Mišelam Barnjē, sarunvedim no ES puses, atkal būs vairāku dienu ilgas sarunas ar Lielbritānijas „Brexit” lietu ministrs Deivids Deivisu, kurš Apvienoto Karalisti pārstāv izstāšanās dialogā. Sagaidāms, ka Mišels Barnjē pieturēsies pie Terēzas Mejas sacītā un vēlēsies skaidru redzējumu no „Brexit” ministra Deivida Deivisa.
Vēl pirms došanās uz Briseli Deiviss noraidījis mediju ziņoto, ka Lielbritānija ir gatava samaksāt 45 miljardus eiro tā dēvētajā "izstāšanās rēķinā".
Laikraksts “The Times”, atsaucoties uz anonīmu avotu Briselē, ziņoja, ka Lielbritānija ir gatava maksāt šādu summu, taču Deiviss intervijā BBC sacīja, ka laikraksts, acīmredzot, to ir izdomājis.
"Es nenosaukšu publiski precīzu ciparu, būtu smieklīgi to darīt, bet mums ir diezgan skaidra ideja, kurp mēs virzāmies," sacīja Deiviss.
Viņš arī norādīja, ka pēc pārejas posma Lielbritānija nekādā gadījumā neakceptēs Eiropas Tiesas varu. Viņš piebilda, ka, visticamāk, tiks izveidota kopīga ES un Lielbritānijas tiesu sistēma, lai risinātu domstarpības abu pušu starpā. Šis ir viens no strīdus āboliem arī pilsoņu jautājumā, proti, ES vēlas, lai par Lielbritānijā dzīvojošajiem Eiropas pilsoņiem gādātu Eiropas Tiesu vara, savukārt Londona uzskata, ka viņiem jābūt britu tiesu sistēmas pārraudzībā.
Arī Meja savā uzrunā noraidīja Eiropas Tiesas iespējamo lomu nākotnes tirdzniecības attiecībās starp Lielbritāniju. “Tā vietā būsim radoši, kā arī praktiski, izstrādājot ambiciozas ekonomiskās partnerattiecības,” paziņoja Meja.
Britu mediji vēsta, ka izņēmuma kārtā Deivids Deiviss nakšņos Briselē, kas arī ir zīme tam, cik saspringta sarunu gaisotne kļūst. Iepriekš viņš ir izvēlējies atgriezties Londonā, tā kā Britu salu un Beļģiju savieno lieliska, ātra vilciena satiksme, un brauciens pa Lamanša kanālu ilgst vien dažas stundas.
Britu mediji raksta, ka šo sarunu kurss nopietni apdraud Mejas valdības stabilitāti, tā kā nespēja pietuvoties rezultātam iedragā arī konservatīvo pozīcijas.
Pirmdien Briselē tiekas arī Eiropas Savienības ārlietu un Eiropas lietu ministri, kuru sarunās, protams, garām nepaiet arī Lielbritānijai.
"Ir gūts zināms progress, bet tagad mums tiešām jāvirzās uz priekšu, jo laiks ir būtisks," tā sacīja ES prezidējošās valsts Igaunijas Eiropas lietu ministra vietnieks Mati Māzikass.
Pēc mēneša (19. un 20.oktobrī), ES dalībvalstu vadītāji pulcēsies samitā Briselē un lems, vai “Brexit” sarunās panākts pietiekams progress un vai ar tām var virzīties tālāk, pievēršoties nākotnes attiecībām un tirdzniecībai.
Lielbritānija vēlas, lai visus šos jautājumus jau sākotnēji apspriestu kopā un ar tiem vienlaikus varētu virzīties uz priekšu. Savukārt ES uzskata, ka vispirms ir jāizrunā un jāatrisina trīs lielie pagātnes jautājumi, jau minētais Lielbritānijas "izstāšanās rēķins” Īrijas un Ziemeļīrijas robežas statusu un Apvienotajā Karalistē šobrīd dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām.
kārtējās sarunas, kā ierasts, noslēgsies ceturtdienā ar plašāku izklāstu arī medijiem. Nākamās, vēl pirms līderu samita, gaidāmas oktobrī.
