Līdz gaidāmajai Lielbritānijas aiziešanai no ES ir atlikuši aptuveni divi gadi, taču jau tagad Eiropas institūcijas arvien aktīvāk sāk diskutēt par to, kāda varētu būt “Brexit” iespējamā ietekme uz ES budžetu.
Kā trešdien, 28.jūnijā, uzsākot debates par ES budžetu nākamajam plānošanas periodam, paziņojis ES budžeta komisārs Ginters Etingers,
pēc “Brexit” ik gadu bloka budžetā būs vērojams no 9 līdz 11 miljardiem eiro liels caurums.
Kā norādījis Etingers, ja Eiropa vēlas tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem, trūkstošā summa var dubultoties, un šī nauda kaut kur būs jāatrod. To iespējams panākt, vai nu palielinot ienākumus, vai nu tērējot mazāk, vai arī cenšoties ietaupīt un pārstrukturizējot maksājumus. Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā piedāvājumā ierosina atlikušajām 27 dalībvalstīm ciešāk sadarboties galvenajās sfērās, līdzīgi kā to pēc “Brexit” ir plānots darīt aizsardzības jomā.
Kā norāda vēl viena no ziņojuma autorēm, reģionālās politikas komisāre Korina Kretu, ES nāksies pieņemt ļoti smagus lēmumus.
“Vai nu mēs atzīstam, ka ES nav spējīga finansēt esošās un jaunās prioritātes un ir nepieciešams izdarīt grūtu izvēli, vai arī mēs pieņemam šo izaicinājumu un atzīstam, ka mums ir vajadzīgs budžets, kurš ir spējīgs tikt galā ar lielākajiem izaicinājumiem. Manuprāt, mums ir jābūt ļoti ambicioziem. Mēs varam vairāk un labāk koordinēt savas darbības, lai nodrošinātu mazāk sadrumstalotu budžetu, kurā dažādi instrumenti strādā kopā un kur galvenais mērķis ir palīdzēt un atvieglot dzīvi mūsu politikas reālajiem ieguvējiem,” rekomendē Kretu.
Pašreizējā ES budžetā aptuveni 70% no visa finansējuma tiek piešķirti reģionālas attīstības un lauksaimniecības politikai, un valstu līderu vidū pastāv nopietnas domstarpības par to, vai finansējumu šīm programmām vajadzētu samazināt, lai iegūtu papildu līdzekļus jau minētajai aizsardzībai, drošībai, migrācijai un citām prioritātēm.
Kā norāda izdevums “Politico Europe”, Lielbritānijas izstāšanās no ES nesīs arī zināmas priekšrocības.
Tā, piemēram, līdz ar Lielbritānijas aiziešanu tiks atceltas arī dažādās atlaides, ko Londonai savulaik panāca vēl premjerministre Mārgareta Tečere, saņemot arī ievērojamu kontroli pār ES budžeta pieņemšanu.
Tieši tāpēc Eiropas Komisijai būs brīvākas rokas pārvirzīt fondu finansējumu tām politikas prioritātēm, kas palielina integrāciju un sadarbību atlikušo dalībvalstu vidū, īpaši aizsardzības un drošības jomā. Tāpat “Politico” uzskata, ka šajā situācijā blokam radīsies labākas iespējas izmantot politiskās priekšrocības, ko radījusi eiropeiski noskaņotā Francijas prezidenta Emanuela Makrona ievēlēšana.
