Biodinamiskās saimniecības - vēl reti sastopamas Latvijas lauksaimniecībā

Pasaulē ir gandrīz 5000 biodinamisko saimniecību, bet Latvijā biodinamiskās lauksaimniecības principus ievēro vien dažas. Viena no tām ir zemnieku saimniecība “Ābelītes” Tērvetes novadā, kur mīt vairāki simti dažādu mājdzīvnieku un mājputnu, kas uzlabo augsnes auglību, veido lauku ainavu un saimniecībai nes peļņu.

Bukaišu pagasta “Ābelītes” Stašinsku ģimene no Jelgavas iegādājās pirms desmit gadiem, bet šodien tā ir bioloģiskā vai drīzāk pat biodinamiskā saimniecība, kur vienās ganībās vispirms ganās liellopi, bet vēlāk mufloni.  

Uzsākot saimniekošanu laukos, esot izmēģinātas dažādas liellopu šķirnes, tomēr  izvēle kritusi par labu galoveju šķirnes govīm, kas piemērotas ekstensīvai saimniekošanai un atšķiroties ar īpašu marmorizētu gaļu. “Ja lops izaug viena gada laikā līdz lielam lopam, tad viņš aug ātri. Šķiedra ir liela, resna. Viņš ir biznesam domāts. Šis ir domāts ēšanai un garšai,” norāda zemnieku saimniecības “Ābelītes” saimniece Ilona Stašinska.

Pašreiz saimniecībā aug ap 120 šīs šķirnes liellopu, un gadā tiekot realizētas ap piecām tonnām gaļas.

Tā nonākot tikai pie Latvijas klientiem, jo saimnieces pārliecība ir, ka barības ķēdei jābūt pēc iespējas īsākai. Par eksporta preci kļūst tīršķirnes galoveju vaislas materiāls, kas pārsvarā nonāk Lietuvā un Igaunijā, kur šī šķirne jau iekarojusi popularitāti. “Es vienu bez otra neredzu, jo nekad nevarēs visu pārdot tikai vaislai. Vaislai mēs atlasām tikai labākos. Līdz ar to – gribi vai negribi – gaļa ir,” pauž Stašinska.

Saimniecības biodinamiku papildina arī mājputni, kuru uzdevums ir tikt galā ar kaitēkļiem un parazītiem. Izveidota arī trušu sala, uz kuras vasarā mājo vairāki desmit auntrušu. Šādi saimniekojot, ekonomiski tiek izmantots ikviens, arī aizaudzis zemes stūrītis, kas gan īsti neesot saprotams Lauku atbalsta dienestā. “Apsaimniekojam ap 200 hektāru, bet subsīdijas saņemam tikai par 140 ha. Pārējā zeme ir ar krūmiem, ar grāvīšiem, kas ir ideāli piemērota mūsu galovejiem. Viņi ganās pa visu, bet subsīdijas saņemam tikai par to, kur ir laba lauksaimniecības kvalitāte,” skaidro Stašinska.

Pilnā apmērā saimniecība darbojas jau sešus gadus, un šobrīd jau varot runāt arī par peļņu. To gan plānots ieguldīt attīstībā, paplašinot galoveju ganāmpulku.

1 komentārs
Līvija Sproģe
Diemžēl Latvijā nav nevienas biodinamiskās saimniecības.Tas ir ļoti nopietni un nav tik vienkārši. 90desmito gadu sākumā Liepājas pusē bija projekts ar vācu biodinmiskās lauksaimniecības speciālistiem. Vairāku gadu garumā apguvām visus pamatprincipus un ieviesām tos zemnieku saimniecībās, vācu speciālisti veica atbilstošu saimniecību sertifikāciju arī mūsu zemniekiem Liepājas, Gulbenes, Cēsu un Kuldīgas pusēs.Diemžēl tas nav tik vienkārši kā parādījāt sižetā.Visilgāk šos noteikumus izturēja daži Gulbenes puses zemnieki. Latvijā pat nav neviena akreditēta speciālista kurš varētu veikt šādu sertifikāciju.Savulaik es tam nopietni gatavojos, diemžēl 90desmitajos pietrūka līdzekļu, lai dotos uz Vāciju apmācībā, nokārtotu eksāmenus
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti