Pašreizējais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) pārliecināts, ka pilsētai ir potenciāls attīstīties industriālā virzienā, jo kādreiz tas bija ļoti attīstīts. Tagad to plānots atjaunot, sakārtojot industriālās teritorijas un ēkas un piedāvājot tās investoriem. Līdz šim jau esot izstrādāti tehniskie projekti šiem plāniem un jau sāk tos realizēt.
Bartaševičs cer nodarbinātības problēmu risināt arī ar tūrisma attīstīšanu. Pilsētā būtu jāsakārto tūrisma infrastruktūra, lai Rēzeknē būtu ērti un interesanti, viņš pauda.
Tāpat iecerēta SPA viesnīcas būvniecība – to varētu celt pilsēta kopā ar investoriem, un finansējums daļēji būtu gan no Eiropas Savienības fondiem, gan investoru līdzekļiem. Tādējādi Bartaševičs cer uz jaunām darbavietām. Turklāt SPA pakalpojumi varētu piedāvāt cauru gadu.
Apvienotā saraksta, kurā ietilpst Latvijas reģionu apvienība, "Latvijas attīstībai" un "Alternative", pirmais numurs Vjačeslavs Dubovskis gan pārmeta pašreizējam Rēzeknes mēram, ka, neraugoties uz paustajām iecerēm, astoņu gadu laikā no pilsētas izbraukuši apmēram pieci tūkstoši iedzīvotāju.
Dubovska ieskatā pašvaldībai jāveido darba radīšanas ķēdes: sākotnēji jāstrādā jau ar 11.klašu skolēniem, izveidojot viņiem vietas, kur pulcēties un kur ar viņiem strādātu dažādi lektori. Tāpat būtiski, lai jauniem uzņēmumiem tiktu piedāvātas dažādas iespējas biznesa inkubatoros un tad industriālajos parkos.
Tikmēr partijas „Vienota Rēzekne” pārstāvis Jurijs Petkevičs norāda, ka attiecībā uz darbavietu radīšanu jāstrādā divos līmeņos. No vienas puses, jauniem cilvēkiem ir svarīgs Rēzeknes biznesa centrs. No otras puses, plašākam problēmas risinājumam ir vajadzīgas investīcijas ražošanas ēkās, un tajās varētu ieguldīt ES fondu līdzekļus. Tādējādi varot veidot simtiem darbavietu.
Zaļo un zemnieku savienība saraksta līderis Juris Guntis Vjakse pārliecināts, ka nodarbinātības problēma ir risināma, Rēzekni veidojot par reģionālo centru. Proti, būtu vajadzīga plašāka sadarbība ar citām pašvaldībām, kopumā Latgales reģionu un valdību, kā arī pašvaldībām ārpus Latvijas. Vajadzīga arī profesionāļu komanda, kas strādās ar investoru piesaisti.
Pašreizējais mērs Bartaševičs gan iebilst, ka jau tagad pilsētā darbojas biznesa inkubators un vairāku gadu laikā daudz kas esot izmēģināts investoru piesaistei. “Kāda atbalsta tad pietrūkst?” viņš prasa. Dubovskis atbild, ka jāstrādā ar jauniem cilvēkiem, skolēniem, viņiem vairāk stāstot par inženierzinātnēm.
Tikmēr vēl viena apvienotā saraksta, kurā ietilpst Latgales partija, Nacionālā apvienība un "Vienotība", līderis un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks norāda, ka Rēzekne bieži asociējas kā tūrisma pilsēta, bet pārāk maz tiek runāts par piedāvājumu uzņēmējiem. Tāpēc pilsētā nepieciešama investoru padome un jāuzrunā uzņēmēji, arī vēstniecības. Viņaprāt, investoru meklējumos skats būtu vairāk jāvērš uz Rietumiem.
Ziņots, ka starp Latvijas lielajām pilsētām Rēzekne ir ar vājākiem vidējā atalgojuma un bezdarba rādītājiem. Bezdarba līmenis darbaspējīgo vidū pērn Rēzeknē bija 11,8%.
Bezdarbs (%) darbspējīgo vidū pilsētās un novados 2016.gada 31.decembrī (Avots: CSP)
-
24%
-
23,5%
-
23,1%
-
22,4%
-
19,9%
-
19,1%
-
18,6%
-
16,7%
-
16,6%
-
15,1%
-
14,7%
-
14,4%
-
14,4%
-
13,5%
-
13,2%
-
12,7%
-
11,8%
-
11,2%
-
11,2%
-
10,9%
-
10,7%
-
10,2%
-
10,2%
-
10,1%
-
10%
-
9,8%
-
9,7%
-
9,6%
-
9,5%
-
9,5%
-
9,4%
-
9,4%
-
9,3%
-
9,2%
-
9,1%
-
8,9%
-
8,9%
-
8,7%
-
8,6%
-
8,5%
-
8,2%
-
8,1%
-
7,9%
-
7,6%
-
7,5%
-
7,5%
-
7,5%
-
7,4%
-
7,4%
-
7,4%
-
7,3%
-
7,3%
-
7,2%
-
6,9%
-
6,8%
-
6,8%
-
6,7%
-
6,7%
-
6,7%
-
6,4%
-
6,2%
-
6,2%
-
6,1%
-
5,8%
-
5,8%
-
5,7%
-
5,7%
-
5,6%
-
5,6%
-
5,5%
-
5,5%
-
5,4%
-
5,4%
-
5,3%
-
5,2%
-
5,2%
-
5,1%
-
4,8%
-
4,7%
-
4,7%
-
4,6%
-
4,6%
-
4,4%
-
4,3%
-
4,2%
-
4,2%
-
4,2%
-
4%
-
3,9%
-
3,9%
-
3,7%
-
3,3%
-
3,3%
-
3,2%
-
3,2%
-
3,2%
-
2,9%