Pēdējos gados, veidojot valsts budžetu, visu laiku ir domāts par ekonomisko izaugsmi, vērtē Strautiņš.
Iepriekš Latvijas Banka kritizējusi budžeta veidošanu ar deficītu. Tomēr Strautiņš norāda – ekonomikā notiekošais jāskatās plašāk, ne tikai uz to, kas notiek ar valsts maku. Pašlaik uzņēmumi un ģimenes daudz uzkrāj, līdz ar to valsts budžeta deficīts nav liela problēma.
Taču tuvākajos gados valstij būtu jādomā ne tikai par sabalansētu budžetu, bet arī uzkrājumu, jo ģimenes un uzņēmumi varētu vairāk aizņemties nekā uzkrāt, lēš ekonomists.
@ltvzinas OK, ja drīkst Strautiņa kungu labot, pārpalikums valsts budžetā varētu būt prāta darbs, sākot no 2019.gada.
— Pēteris Strautiņš (@Strautins_DNB) November 8, 2016
Ziņots, ka pašlaik valsts budžeta 2017.gadam projektu skata Saeimā un galīgajā lasījumā par to lems 23.novembrī.
Jau ziņots, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
