Auto īpašnieki neizpratnē par OCTA cenu straujo kāpumu

Sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas (OCTA) cenas īsā laikā strauji kāpušas, daļai pat vairāk nekā dubulti.

Saulainā piektdienas priekšpusdienā automašīnas varenā plūsmā dodas katra savā virzienā. Daudzās no tām sēž vadītāji, kuri pavisam nesen, iespējams, dusmīgi raukuši pieres, ieraugot, cik turpmāk būs jāmaksā par sava auto OCTA polisi.

Arī nelielā aptaujā skaidri redzams, par ko sašutums. Daži piemēri:

  • 2003.gada “Subaru Impreza” īpašniecei, kura iepriekš gadā par OCTA polisi maksājusi 45 eiro, tagad būtu jārēķinās ar 73 eiro. Tātad 60% pieaugums.
  • “Volvo S80” īpašniekam pusgada polise 56 eiro vietā maksātu teju 90 eiro.
  • 2006.gada “Honda Accord” īpašnieks par trīs mēnešu polisi atstātu par 45% lielāku summu.
  • Taču visnepatīkamāk jauno cenrādi bijis ieraudzīt kādai “Chrysler” īpašniecei, kura līdz šim par trīs mēnešu polisi maksājusi nepilnus 23 eiro, bet tagad – 46. Un tas ir 102% lēciens.

Viņa Latvijas Televīzijai raksta: “Man nav neviena soda punkta vai avārijas. Ir vairāk nekā 20 gadu stāžs. “Bonus malus” klase ir 9. Kā viņi to rēķina, nezinu, bet pagaidām nav mainījusies. Un, kad es dzirdu apdrošinātāju sacīto, ka cenas kāpušas par trešdaļu, tad skaļi saku – melo! Man ir vairāk nekā par simt procentiem!” Kompānija, kurā šis auto apdrošināts, konkrēto polisi komentēt nedrīkstot.

Tikmēr Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins saka, ka OCTA polišu cenu kāpumam ir vairāki iemesli. Pirms pusotra gada valsts noteikusi lielākas kompensācijas par morālo kaitējumu: līdz tam maksimālā atlīdzība bijusi 150 eiro, tagad tā var sasniegt 20 tūkstošus.

“Protams, ka šīs izmaiņas kaut ko maksā. Otrs ir izmaiņas likumā, kas faktiski rezultāts Finanšu ministrijas un VID cīņai ar pelēko ekonomiku, kas nozīmē to, ka apdrošinātāji un cilvēki mazāk izvēlas atlīdzības naudā, bet automašīnas tiek dotas uz auto servisiem remontos. Un autoservisu izcenojumi pamazām kāpj,” skaidro Abāšins.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) neņemas apstiprināt, vai servisu aktīvāka iziešana no ēnu ekonomikas tiešā veidā cēlusi pakalpojuma cenas, taču viņu dati liecina, ka pats legalizēšanās process tiešām pakāpeniski notiek. “Ja šobrīd jau ir vidējā mēnešalga 468 eiro. Salīdzinot ar 2014.gada situāciju, šis rādītājs ir audzis vairāk nekā 30%. Tas pats attiecas arī uz vidējo algas nodokļa likmi. Arī šis rādītājs ir pieaudzis par 35%,” norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

Tātad pastāv iespēja, ka līdzi ar algām un samaksātajiem nodokļiem servisos aug arī pakalpojumu cenas.

Vēl OCTA sistēmā ir garantijas fonds, no kura tiek samaksāts neapdrošināto autovadītāju vietā. Ja summa šajā fondā noslīd zem 20 miljoniem, apdrošinātājiem tajā jāveic iemaksas.   “Mums ir viena maksātnespējīga apdrošināšanas kompānija “Balva” jau ilgstošu laiku. Un garantijas fonds “Balvas” vietā ir izmaksājis vairāk nekā četrus miljonus eiro. Līdz ar to tas slieksnis, summa ir nokritusi zem 20 miljoniem eiro. (..) Tāda solidāra sistēma, kur faktiski mēs visi šo sistēmu kopējiem spēkiem finansējam,” stāsta Abāšins.

Ja nebūs pieklājīga uzkrājuma, nebūs arī iespējas izmaksāt pieklājīgas kompensācijas cietušajiem, argumentē Abāšins.

Otra iespēja ir zaudējumus nesošo OCTA sadaļu apdrošinātājiem piefinansēt no citiem – daudz ienesīgākiem apdrošināšanas sektoriem. Tas līdz šim esot darīts, saka Abāšins, taču mūžīgi tas neesot iespējams. Šobrīd arī grūti prognozēt, cik ilgi cenu kāpums turpināsies.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 6143
Tāds pats kartelis kā mobilo sakaru uzņēmumi un degvielas tirgotāji.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti