Par grozījumiem vēl paredzamas garas diskusijas – plānots, ka priekšlikumus uz otro lasījumu varēs iesniegt līdz pat šā gada 12. martam.
Grozījumi Maksātnespējas un Civilprocesa likumos tapuši, lai izskaustu gadījumus, kad maksātnespējas procesos iesaistās fiktīvi kreditori, kuru prasījumu atzīšana samazina īsto kreditoru iespējas atgūt neveiksmīgiem uzņēmumiem aizdotu naudu. Tie paredz vairākas izmaiņas, tostarp kārtībā, kādā tiesas skata jautājumus par kreditoru prasījumu atzīšanu.
Skaidrojot, kā iecerēts cīnīties pret fiktīvo kreditoru sērgu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina otrdien notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē teica, ka „svarīgākais pamatprincips, ko mēs piedāvājam noteikt Civilprocesa likumā, ir, ka nepieciešams noteikt, ka maksātnespējas lietas un strīdi par kreditoru tiesībām ir jāizskata vienā tiesā”.
“Tajos gadījumos, kad administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora tiesību atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, persona, kas uzskata, ka šāds lēmums nav pamatots, varēs iesniegt sūdzību par administratora lēmumu. Vienlaikus tajā pašā tiesā varēs uzsākt izskatīt arī strīdu par kreditora tiesībām, par to, vai šāds parāds vispār ir, un, ja noskaidro, ka šāds parāds ir, tad par šī parāda apjomu,” skaidroja Medina.
Gadījumi, kad maksātnespējīgiem uzņēmumiem uzrodas, visticamāk, fiktīvi kreditori, kas pret mazvērtīgu nodrošinājumu it kā aizdevuši šiem uzņēmumiem milzīgas summas, nonākuši arī mediju uzmanības lokā. Medina uzsvēra, ka pēc iecerēto grozījumu pieņemšanas aizdomīgo kreditoru tiesības varēs ierobežot.
„Noteiktos gadījumos tiesa varēs arī ierobežot kādu no kreditora tiesībām, ja tiek uzskatīts, ka šī kreditora atzīšana nav bijusi pamatota un viņa balsstiesību izmantošana varētu ietekmēt procesa virzību,” sacīja Medina.
Tomēr ne visi Maksātnespējas likuma grozījumu apspriešanā iesaistītie ir pārliecināti, ka ar iecerētajām izmaiņām pietiks, lai izskaustu fiktīvos kreditorus.
„Pirmkārt, ja runā par prasības pārsūdzēšanu, par tiesībām pārsūdzēt cita kreditora prasījumu, tagadējā redakcijā ir tā, ka tikai tie kreditori, kas ir atzīti, var to pārsūdzēt. Bet tajā sākotnējā procesā, kad neviens nav atzīts un kāds pēkšņi tiek atzīts, tas sāks regulēt nosacījumus visiem,” sprieda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota.
Saeima par Maksātnespējas un Civilprocesa likumu grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā varētu lemt nākamnedēļ. Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu plānots atvēlēt vairāk nekā mēnesi laika, lai ieinteresētās puses varētu piedāvāt vēl citus risinājumus, kā samazināt krāpšanos maksātnespējas procesos.
