ASV jūnijā piegādās Polijai sašķidrināto dabasgāzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Par pirmo Baltijas jūras valsti, kas saņems amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi, kļūs Polija. Gāzi uz Baltijas jūras krastā esošo termināli plānots piegādāt šā gada jūnija vidū, vēsta Rus.lsm.lv.

Par panākto vienošanos sākt ASV gāzes piegādi paziņojis Polijas prezidenta Andžeja Dudas  administrācijas vadītājs Kšištofs Ščerskis, pasniedzot šo vienošanos kā "milzu panākumu", vēsta Polijas Radio.

Pagaidām gan runa ir par vienreizēju gāzes piegādi, vēsta "Reuters". Gāze tiks piegādāta saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta starp Polijas valstij piederošo gāzes kompāniju PGNiG un Amerikas enerģētikas gigantu "Cheniere Energy".

Gāzi ar milzu kuģi plānots piegādāt jūnijā uz termināli Svinoujscē. Terminālis spēj gadā uzņemt piecus miljardus kubikmetrus gāzes – aptuveni trešo daļu no kopējā Polijas gada gāzes patēriņa. Terminālis darbu sāka pērn, un kopš tā laika Polija saņem Kataras sašķidrināto dabasgāzi.

Kataras kompānijā "Qatargas" šā gada martā piekrita dubultot piegādes apjomus – līdz trim miljardiem kubikmetru gadā. Turklāt testa režīmā Svinoujsces terminālī pieņemta viena Norvēģijas gāzes krava.

Polijas valdības izvirzītais mērķis ir pilnībā atteikties no Krievijas gāzes pēc pašreizējā līguma beigām –2022.gada. Tas nozīmē, ka būs jārod veids, kā sagādāt Polijai vēl aptuveni 10 miljardus kubikmetru gāzes.

Kā prioritārs tiek vētīts variants gāzi piegādāt pa Baltijas jūras dzelmē esošo gāzes vadu, kas, apejot Vāciju, savienotu Poliju un Dāniju, kam jau ir savienojums ar Norvēģiju.

Baltijas valstu gāzes sistēmas pagaidām savienotas viena ar otru un Krievijas gāzes vadiem. Vienīgais alternatīvais gāzes piegādes kanāls ir Klaipēdas gāzes terminālis (diennaktī spēj uzņemt 10 miljonus tonnu gāzes, bet gadā – 3,5 miljardus tonnu gāzes, taču realitātē nepietiekamās infrastruktūras dēļ pieņem aptuveni divreiz mazākus apjomus).

Iecerēts, ka ar laiku uz Lietuvas un Polijas robežas tiks izveidots savienojums ar "lielo Eiropu" jeb tā sauktais GIPL (Gas Interconnection Poland-Lithuania). Tādā gadījumā Baltijas valstis varētu saņemt gāzi laikā, kad pašā Polijā gāzes patēriņš nebūs liels. Saņemto gāzi varētu uzkrāt Inčukalna gāzes krātuvē.

Iepriekš pieļauts, ka GIPL savienojums, kā caurlaidības spēja varētu būt aptuveni divi miljardi kubikmetru gadā, varētu būt gatavs 2021.gadā – pirmreizējie darbi pirms projekta sākti pirms vairākiem gadiem. Taču pērn septembrī Polijas valdība paziņoja, ka GIPL būvniecība atlikta, kas skaidrots arī ar tehniskiem sarežģījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti