Pēc viņas teiktā, nevar teikt, ka pēc ĀCM konstatēšanas Latvijā ļoti būtu sarucis kopējais cūku skaits un arī ganāmpulku skaits. “Jo ir pārkārtojusies struktūra. Mēs no sadrumstalotas ražošanas esam kļuvuši par koncentrētu saimniekošanas sistēmu."
Ļoti nelielā skaitā – 43 saimniecībās – ir koncentrējusies 88% Latvijas cūkkopības.
“Samazinājušās ir tieši mazās saimniecības – vienas līdz deviņu cūku saimniecības, kas tiešām ir uz pusi samazinājušās, kam ir pamatots iemesls” atzina LCAA vadītāja.
Viņa skaidroja, ka biodrošības prasības ir jāievēro visām saimniecībām – gan lielām, gan mazām. Daļa mazo un nelielo saimniecību, nespējot nodrošināt šo biodrošības perasību izpildi, ir izvēlējušās pārtraukt cūku audzēšanu.
Lejniece atzina, ka vietējie cūku audzētāji nekad nav spējuši saražot tik daudz cūkgaļas, cik nepieciešams Latvijas pašpatēriņam. Vislielālais pašnodrošinājuma apojoms sasniegts 2014. gadā, kad saražoti 65% no nepieciešamā pašnodrošinājuma.
"Šobrīd kritums ir tikai par 8 procentpunktiem – 57% no nepieciešamā mēs saražojam. Savukārt Latvijā cūkgaļa, ja rēķina tūkstošos tonnās, paliek vairāk, jo kopš 2014. gada ir stājušies spēkā dažādi ierobežojumi eksportam saistībā ar Āfrikas cūku mēra esamību Latvijā un arī ar Krievijas embargo, kad pilnībā aizvērās Krievijas tirgus. Tātad tīri fiziski Latvijā ražota cūkgaļa paliek vairāk," sacīja Lejniece.
Viņa atzina, ka, spriežot, cik ilgi ar ĀCM cīnījušās citas valstis, Latvijas cūku audzētājiem ar šo slimību nāksies sadzīvot ļoti ilgi. Saimniecībām jāturpina strikti ievērot biodrošības prasības. "Nav citu variantu," sacīja Lejniece, norādot, ka pastāvēt var gan lielās, gan mazās saimniecības, kam jāatrod sava niša.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis diskusijā atzina, ka šogad ĀCM konstatēts kopumā četrās saimniecības, no tām trīs bijušas pietiekami lielas fermas. Pēdējais uzliesmojums konstatēts "Latgales bekona" cūku fermā.
ĀCM šogad konstatēts vairāk nekā 800 meža cūkām, un meža cūku populācijā slimība turpina aktīvi izplatīties, skarot arvien jaunus pagastus un novadus.
"Bet šeit mēs neesam unikāli. Ir jārēķinās, ka tagad jau vairāk nekā deviņas Eiropas valstis skārušas šī slimība. Nupat nākusi klāt Čehija un Rumānija," zināja teikt Balodis.
Latvijā cūkām bīstamā slimība vēl nav nonākusi Dienvidkurzemē, taču, ņemot vērā mežacūku populāciju, tas ir tikai laika jautājums, kad ĀCM tiks konstatēts visā Latvijā, lēsa Balodis.
Jau ziņots, ka ĀCM Latvijā pirmoreiz konstatēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Cilvēkiem slimība nav bīstama.
