Lauksaimnieki sējumus pret dabas kataklizmām apdrošina kūtri, tāpēc apdrošināšanas kompānijas nespēj piedāvāt kvalitatīvu produktu šajā jomā. Lai situācija mainītos, aptuveni 20% zemnieku būtu jāapdrošina savas platības, norādīja Abāšins.
Turklāt būtiski ir tas, lai apdrošinātu ne tikai platības, kas applūst katru gadu, bet arī retāk aplūstoši.
Abāšins Latvijas Radio norādīja, ka patlaban Latvijā sējumus apdrošina vien divas kompānijas tieši zemā pieprasījuma dēļ. Arī kopumā sējumu apdrošināšana ir salīdzinoši jauns pakalpojums un jāveic daudzi piedāvājuma uzlabojumi.
"Kad labību kuļ, augustā un septembrī parasti nekādi lielie riski un problēmas nav bijuši. Tāpēc tas apdrošināšanas produkts bija domāts periodam līdz raža ir gatava. Taču te esam pilnīgi jaunā situācijā, kad graudaugi ir gatavi kulšanai, bet nav novācami īpaši stipru lietavu dēļ. Līdz ar to apdrošinātājiem vēlreiz jāsēžas pie viena galda ar Zemkopības ministriju un zemniekiem, kā mainīt piedāvājumu, lai tas derētu arī šādās ārkārtas katastrofās. Taču jāņem vērā, ka
zemnieki ir pieraduši pie valsts atbalsta, līdz ar to tikai neliela daļa izvēlas sējumus vispār apdrošināt," saka Abāšins.
Tikai pret atsevišķām stihijām
Viens no Latgalē lietavu izraisītajos plūdos cietušajiem laukiem pieder lauksaimniekam Andrim Ļubkam. Zemnieku saimniecība "Lūsēni" atrodas Kārsavas novada Mežvidos un aptuveni 40% sējumu ir izpostīti. Zemnieks lauku nav apdrošinājis, jo tādiem riskiem īsti neesot piedāvājuma un, ja pret atsevišķām stihijām ir, tad ar zemiem kompensāciju procentiem, vērtē lauksaimnieks.
"Izpostīti visi rudens rapša sējumi, jo izskaloti, visas sēklas aizplūdušas un arī minerālmēsli izskaloti. Zirņu lauki vispār jānoraksta - kādi 70 hektāri un arī mieži guļ zem ūdens. Apdrošināti mani lauki nav, jo kompānijas nepiedāvā kompensēt pret šādām stihijām. Rapšus pret krusu ir iespējas apdrošināt, bet šie taču ir gadsimta plūdi, kaut kas neredzēts," skaidro Ļubka.
Tāpat zemnieks lēš, ka zaudējumi negaidītajās lietavās saimniecībai atstās finansiālas sekas trīs gadu periodā.
Lielāks valsts atbalsts
Arī biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons vērtē, ka šis ir viens no precedentiem, kas liek pārdomāt lauksaimniecības nozares apdrošināšanas sistēmu valstī. Lai arī jau šobrīd valsts zemniekiem līdzfinansē 65% apdrošināšanu par laika apstākļu radītiem zaudējumiem, lauksaimnieki platības neapdrošina.
Trona ieskatā atbalsta intensitāte jāpalielina: "Kailsala un veldres zaudējumi tiek apdrošināti, pret plūdiem neviens nedrošina un pret lietavām tikai līdz graudu pilngatavībai. Tas nozīmē, ka vēl ir jautājums, vai vispār apdrošinātāji segs zaudējumus, tiem kas bija lauku apdrošinājuši. Kompāniju pārstāvji brauks un vērtēs tos laukus vēl. Protams, ja lauksaimnieki vairāk apdrošinātos, arī pakalpojums kļūtu labāks un lētāks.
Bet domāju - valsts atbalstam jābūt lielākam, jo tās polises ir dārgas.
Šajā situācijā, manuprāt, lielākā problēma applūdušajās vietās ir nesakārtotās valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un pret valsts bezdarbību mēs nevaram apdrošināties."
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka
Latvijā šogad apdrošināti ir vien 3,7% platību un Latgalē apdrošināti 0,17% platību kopumā 18 saimniecībās.
Ziņots, ka lietavu un plūdu radīto seku dēļ 27 novados Latgalē un Vidzemē izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecības sektorā. Cita starpā valdība uzdevusi Zemkopības ministrijai līdz oktobrim apzināt zemniekiem nodarītos zaudējumus, par kuru kompensēšanu Ministru Kabinets varētu spriest novembrī.
