KPMG ziņojuma par stratēģiju turpmākai rīcībai ar valstij piederošajām uzņēmumu kapitāldaļā secinājumi aptver ne tikai secinājumus par LMT un "Lattelecom" darbību, bet arī ieskatu tanī, kas notiek telekomunikāciju tirgū visā Eiropā.
Norāda uz tirgus vērtības kritumu
Konsultanti secinājuši, ka tehnoloģiju attīstības rezultātā telekomunikāciju operatoru ienākumi no tradicionālajiem pakalpojumiem, konkrēti, balss pārraides, samazinās, turklāt Latvijā tas noticis pat straujāk nekā citviet Eiropā.
"KPMG” secinājusi, ka laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam telekomunikāciju tirgus vērtība Latvijā samazinājusies par 3%, kas ietekmē arī valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu vērtību.
"Vidējie ieņēmumi uz vienu klientu mobilo pakalpojumu jomā ir samazinājušies gan Eiropā, gan Latvijā. To ir veicinājusi gan pakalpojumu pakošana, gan arī citi faktori, piemēram, viesabonēšanas tarifu samazināšanās," teica "KMPG" konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte.
Tāpat konsultanti secinājuši, ka Latvija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kur līdz šim nav notikusi vadošo telekomunikāciju operatoru integrācija.
Piedāvā akcijas kotēt biržā
Gatavojot ziņojumu, konsultanti analizējuši astoņus turpmākās rīcības scenārijus. Četras variācijas gadījumam, ja uzņēmumi turpina strādāt atsevišķi. Četri rīcības scenāriji, ja kompānijas apvieno. Konsultanti kā labāko versiju izceļ LMT un "Lattelecom" apvienošanu.
Izraudzītais scenārijs paredz ne tikai abu uzņēmumu – „Lattelecom” un LMT– apvienošanu, bet arī izmaiņas apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūrā, skaidro Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.
"Priekšlikums būtu izveidot integrētu, vadošu telekomunikāciju uzņēmumu, kas varētu kļūt arī par lielāko Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru. Pēc apvienošanas varētu arī tikt veikts [akciju] publiskais piedāvājums," teica Loginovs.
"Tas faktiski nozīmē, ka iedzīvotāji varēs iegādāties akcijas un caur dividendēm gūt labumu no apvienotā uzņēmuma," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja Miezīte.
Pēc konsultantu domām, LMT un "Lattelecom" apvienošana stiprinātu šo uzņēmumu konkurētspēju un ļautu ieekonomēt būtiskus līdzekļus. Ekonomiskais efekts dažu gadu laikā varētu sasniegt 100 miljonus eiro
Skandināvijas koncerns „TeliaSonera” jau vairākus gadus mudinājis izšķirties par abu uzņēmumu apvienošanu, taču tā viedoklis apvienotā uzņēmuma akciju publisku piedāvājumu biržā nav zināms.
Skeptiski par kompāniju saplūšanu
Pēc "KPMG" aprēķiniem, abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā tie kopā veidotu 52% Latvijas telekomunikāciju tirgus. Šis apstāklis liek raukt uzacis Konkurences padomei (KP).
"Parasti šādi tirgus daļu apmēri rada lielas bažas un, ļoti iespējams, var novest pie kāda aizlieguma vai saistošo noteikumu piemērošanas," atzina KP loceklis Jānis Račko.
Arī LMT prezidents Juris Binde gan Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skeptiski vērtēja “KPMG” piedāvājumu, norādot, ka pašlaik iztrūkst izsmeļoša pamatojuma par to, kādas darbības telekomunikāciju jomā būtu jādara. "KPMG" vien norādījusi, ka abi uzņēmumi jāapvieno, jo tā dara visā Eiropā, sacīja Binde.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pasaules līderu pulkā gan infrastruktūras, gan cenas, gan pakalpojumu kvalitātes ziņā. Tam lielā mērā jāpateicas LMT un “Lattelecom”, kas strādā “augsti konkurējošā tirgū”.
Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis ir skeptisks par ieteikumu apvienot LMT un “Lattelecom”.
“Kāpēc vajadzīgs supermonopols, tas iedzīvotājiem nenesīs labumus. Uzņēmums diktēs savus spēles noteikumus,” Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sprieda Lelis.
Viņaprāt, pareizi būtu, ja valdība netērētu savu laiku – pateiktu, ka lēmums jau pieņemts pirms gada, kad Ministru kabinets nolēma neapvienot abus uzņēmumus. “Tikai gads ir pagājis kopš iepriekšējā lēmuma,” teica asociācijas pārstāvis, norādot, ka šo jautājumu vajadzētu vērtēt ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.
Jau ziņots, ka arī pērn pirmajā pusē valdība sprieda par tālāko rīcību ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām. Darba grupa lēma, ka LMT un „Lattelecom” apvienošanai varētu piekrist tikai tad, ja Latvijas valsts saglabātu vairākumu. "Telia Sonera" piedāvājums bijis tieši pretējs – arī tā vēlējusies vairākumu apvienotajā uzņēmumā. Vēlāk valdība nolēma neapvienot LMT un "Lattelecom", tādējādi uzņēmumi turpināja darboties tāpat kā līdz šim – kā atsevišķas kompānijas.
Taču jautājums par tālāko rīcību ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām atkal nonācis valdības dienaskārtībā. Valdībā iesniegtajā ziņojumā "KPMG" eksperti piedāvāja abus uzņēmumus, kuru kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni viena miljarda eiro apmērā, apvienot. Par šādu risinājumu jau ilgāku laiku iestājies skandināvu telekomunikāciju gigants "TeliaSonera", kam pieder kapitāla daļas abos uzņēmumos.
Valdība sēdē otrdien, 8. augustā, uzdeva PA līdz 5.oktobrim izstrādāt konkrētu priekšlikumu tālākai rīcībai ar valstij piederošajām LMT un “Lattelecom” kapitāldaļām.
