Apsver pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanas iespēju

Solis tuvāk 2. līmeņa pensiju uzkrājuma mantošanai tā uzkrājēja nāves gadījumā - šādai idejai ir konceptuāls atbalsts Saeimas Budžeta komisijā. Tomēr līdz reālām izmaiņā vēl ir tāls ceļš. Ir daudzi neatbildēti jautājumi gan par šādas sistēmas administrēšanu, gan principiem.    

Diskusijas par to, ka 2.līmeņa pensiju kapitālu, tā uzkrājējam nomirstot arī pirms pensijas vecuma, varētu mantot, Saeimas Budžeta komisijā notiek, jo priekšlikumu par šādas mantošanas iespējām iesniegusi “No sirds Latvijai” (NSL) frakcija. 

“Lai būtu vienādi spēles noteikumi pret pensiju shēmas dalībnieku īpašumu situācijā, kad nomirst pirms pensijas vecuma un pensijas vecumā, kad šīs mantošanas tiesības pastāv,” skaidroja Saeimas deputāte, NSL līdere Inguna Sudraba.

Tomēr pret šādu ieceri iebilst Labklājības ministrija.  Tā būtu pārāk sarežģīti administrējama sistēma, mantinieki varot būt vairāki, vai par savām mantinieka tiesībām uzzināt pēc laika.

Tāpat esot vairāki citi neatbildēti jautājumi – tostarp, kas tad ir mantojuma objekts.

“Šīs iemaksas veic ne tikai pati persona, bet par viņu veic arī darba devējs, un plus ir vēl arī tā saucamie pielīdzinātie periodi, kur šīs iemaksas veica vai no valsts pamatbudžeta, vai no speciālajiem budžetiem, kas arī veido šos otrā līmeņa pensiju kapitālu,” norādīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Oponenti gan norāda, ka šie ir tehniski jautājumi, kurus var risināt. Taču pēc būtības gan citas ministrijas, piemēram, Tieslietu ministrija, gan arī Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Bankas eksperti ideju atbalsta.

Viens no argumentiem – tas būtu kaut neliels, bet stimuls ēnu ekonomikas mazināšanai.

“Pat pieņemot, ka šis mantojamības efekts pats par sevi uz aplokšņu [algu] mazināšanu būtu ļoti minimāls, tā negatīvā ietekme uz budžetu tiktu kompensēta, un, skatoties uz šādiem argumentiem, mēs atbalstītu,” pauda Latvijas Bankas ekonomists Elmārs Zakulis.

Izšķiršanās gan būtu, vai mantojums paliek pensiju sistēmā, proti, uzkrātais kapitāls tiek pieskaitīts mantinieka uzkrājumam, vai izņemams naudā uzreiz, atbilstoši uzkrātajai summai.

Saeimas deputāti, neraugoties uz stingrajiem Labklājības ministrijas iebildumiem, drīzāk ir atbalstoši.

“Vienkārši pastrādāt pie šiem scenārijiem, jo tā uzreiz noraidīt, godīgi sakot, man negribētos. Jo, ja Komercbanku asociācija atbalsta, Latvijas Banka atbalsta, tad vismaz būtu jāmēģina pastrādāt sājā virzienā, varbūt izdodas,” atzina Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība).

Diskusijas, kā atrisināt dažādos šķēršļus, plānotas līdz nākamā gada februāra vidum.

Jau ziņots, ka Saeima novembra sākumā pirmajā lasījumā atbalstīja opozīcijas iesniegtos grozījumus, kas paredz pensiju uzkrājuma mantošanas iespēju. Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") neatbalsta otrā pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanu. Viņaprāt, nākotnē tas var kaitēt sociālajam budžetam.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti