“Latvenergo” padomē strādās Ekonomikas ministrijas (EM) bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ''Rīga'' bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, bijušais ''DNB bankas'' vadītājs Andris Ozoliņš, AS ''RB Rail'' valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS ''Valsts nekustamie īpašumi'' padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis un aviokompānijas ''airBaltic'' valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis.
Rubesa žurnālistiem apliecināja, ka spēs apvienot amatus uzņēmumos "Latvenergo" un ''RB Rail'': “Man, piemēram, vadot [''RB Rail''] valdē ir seši padomes locekļi, no kuriem četri arī vada līdzīga struktūrvienības. Tas bagātina to, ko dara ''RB Rail'', un es ceru, ka es bagātināšu to, ko dara “Latvenergo”. Līdz ar to ''RB Rail'' es palikšu pie stūres.”
Viņa vēlētos, lai “Latvenergo” būtu neatkarīgāks no valdības lēmumiem. Viņasprāt, “Latvenergo” valde spējusi izcilā nostādīt uzņēmumu ekonomiskā un pārvaldības pozīcijā.
"Esmu pārliecināts, ka šī komanda spēs uzticību attaisnot," saka "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ozoliņš. "Sākumā tuvāk iepazīsimies ar uzņēmuma valdi, tad kopā vērtēsim stratēģiju. Protams, būtisks punkts ir nākamā gada budžets, ar ko mums ir jāiepazīstas un kas jāizvērtē," viņš uzskaita pirmos darbus.
Virsmērķi padomei būšot divi – pirmkārt, meklēt iespējas, kā palielināt klientu apmierinātības līmeni, un, otrkārt, strādās pie tā, lai celtu uzņēmuma kopējo vērtību.
"Vēl sākumā liela uzmanība tiks pievērsta labas korporatīvās pārvaldības ieviešanai tajā daļā, kur tās nebija, jo nebija padomes." Pirmajā pusgadā, gadā Ozoliņš domā darbā "Latvenergo" aizvadīt reizi nedēļā.
Cer uz pieredzi lielu uzņēmumu attīstībā
“Tādējādi padomē būs pārstāvētas augsta līmeņa zināšanas un pieredze lielu uzņēmumu attīstības stratēģiju izstrādē un īstenošanā, finanšu plānošanā, korporatīvajā pārvaldībā un jaunu biznesa modeļu ieviešanā starptautiskā mērogā. Visus padomes locekļus raksturo arī izpratne par koncerna darbības principiem, labas svešvalodu zināšanas, laba reputācija un pieredze atbilstošā amatā jau iepriekš,” norādīja ministrija.
“Valsts ir definējusi AS “Latvenergo” stratēģisko mērķi – ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt preces un pakalpojumus enerģētikas sektorā, kas ir svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei, kā arī efektīvi pārvaldīt valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru. Viens no uzņēmuma padomes un Ekonomikas ministrijas kā akcionāra pirmajiem uzdevumiem būs vienoties par konkrētiem uzdevumiem, lai efektīvi sasniegtu valsts definēto stratēģisko mērķi,” uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.
EM valsts sekretārs arī atklāja, ka "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja alga būs 2545 eiro, savukārt padomes locekļi saņems 90% no šīs algas.
“Latvenergo” padomes kandidātu atlasē tika piesaistīts personāla atlases uzņēmums SIA “Fontes Executive Search”, kas veica mērķtiecīgu darba tirgus izpēti. Atbilstoši izvirzītajiem padomes locekļu kvalifikācijas kritērijiem, kopumā tika apzināti 536 kandidāti no vairākām nozarēm. Konkursā uz a/s “Latvenergo” piecu padomes locekļu amatiem kopumā pieteicās 80 pretendenti no 10 pasaules valstīm - Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Čīles un Ēģiptes.
Kandidātu atlase noritēja četrās kārtās. Atlases procesu nodrošināja un kandidātus novērtēja vispusīga nominācijas komisija, kurā strādāja Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji, neatkarīgi eksperti, t.sk. no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, novērotājs no Latvijas arodbiedrības “Enerģija” un profesionāļi no SIA “Fontes Executive Search”.
AS “Latvenergo” koncerns ir lielākais energoapgādes pakalpojumu sniedzējs Baltijā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu pārvaldes aktīvu nomu. Latvenergo kā koncerns ir lielākais elektroenerģijas tirgotājs Baltijā (ar tirgus daļu aptuveni 1/3), t.sk. tirgus daļas Latvijā 75%, Lietuvā 17%, Igaunijā 12%.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valdība līdz gada beigām apņēmusies izveidot padomes valsts lielajās kapitālsabiedrības. Līdz šim tas izdarīts AS "Latvijas Valsts meži", AS "Latvijas dzelzceļš", AS "Latvijas pasts", starptautiskajā lidostā "Rīga", AS "Latvijas autoceļu uzturētājs", AS ''Augstsprieguma tīkls'', AS "Latvijas gaisa satiksme", kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Savukārt AS "Pasažieru vilciens" un AS "Latvijas loto" padome vēl jāizveido.
