Par spīti tam, ka nākamā - 2017. - gada budžets jau ir izpelnījies ļoti kritisku vērtējumu no politiskās opozīcijas, Latvijas vēsturē tam ir pamats ieiet arī ar vairākiem pozitīviem sasniegumiem – pirmkārt, valdībai izdevās izvairīties no asām domstarpībām ar uzņēmēju organizācijām, otrkārt, budžetā beidzot atlicināta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve jeb līdzekļi gadījumam, ja ekonomikas izaugsme kļūs gausāka.
Arī ekonomisti un analītiķi atzīst, ka budžets nav slikts, vienlaikus norādot – dažas no iecerēm ir riskantas.
Ekonomists Edmunds Rudzītis norāda – bažas vieš fakts, ka budžets ir balstīts uz visai optimistisku ekonomikas izaugsmes prognozi.
“Kas nedaudz varbūt dara bažīgu – ja tomēr skatāmies uz šo budžetu, tad tas gan izdevumu, gan ieņēmumu jomā ir plānots lielāks par vairākiem simtiem miljonu. Un šī prognoze, uz ko balstījās valdība, ir ekonomikas izaugsme 3,5 procentu apjomā. Tā ir reāla, bet nav šīs rezerves,” uzskata Rudzītis.
Savukārt SEB bankas analītiķis Dainis Gašpuitis kā potenciāli riskantas vērtē izmaiņas, kas skar sociālās iemaksas – pēc analītiķa domām, iespējams, nepietiekami ir izvērtēta to ietekme uz darba tirgu ilgākā termiņā.
Saeima neatkapās no ieceres noteikt minimālo sociālo iemaksu, ja atalgojums ir zemāks par minimālo algu, un nākamgad arī par tiem darbiniekiem, kas nestrādā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo lagu, būs jāmaksā sociālais nodoklis kā no minimālās algas.
“Ir skaidrs, ka nākotnē mums būs jāspēj iesaistīt jebkuru iedzīvotāju, ar jebkādām darba spējām, darba tirgū. Un šeit ir jautājums, kādu pienesumu viņš varētu nest. Un, ja viņu nebūs izdevīgi iesaistīt darba tirgū, tad vienkārši daudzi cilvēki darba tirgū izvēlēsies neiesaistīties, no kā cietīs ekonomikas izaugsme,” norāda Gašpuitis.
Ekonomisti uzsver, ka neiepriecinošs ir bijis arī veids, kā noritējis budžeta apstiprināšanas pēdējais posms jeb tā saukto deputātu kvotu sadale, jo tas mazina iedzīvotāju un uzņēmēju uzticēšanos valsts pārvaldei un ticību Latvijas uzņēmējdarbības vides stabilitātei.
“Kopumā šī prakse nav labs signāls, un ir skaidrs, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji šo budžeta pieņemšanas procesu izjūt negatīvā veidā, jo nav skaidrs, kāpēc tas tiek darīts, kāpēc tieši šādi lēmumi tiek pieņemti,” pauž Edmunds Rudzītis.
Tāpat arī vairāki analītiķi, piemēram, “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks atzīst, ka vilšanos izraisa fakts, ka valdošajiem politiķiem nav izdevies būtiski pavirzīt reformas, piemēram, izglītības, veselības un nodokļu iekasēšanas jomās.
Kazāks gan Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pozitīvi vērtēja fiskālas rezerves izveidi, kas Latvijas budžetā paredzēta pirmo reizi. Tie būs 25 miljoni eiro dažādiem neparedzētajiem gadījumiem, jo gada laikā naudas var pietrūkt, tāpēc saprātīgi atlikt nedaudz malā. “Cipariņš valstij maziņš, bet labāk kaut kas, nekā nekas,” atzīst Kazāks.
Arī Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” norādīja, ka budžets ir piesardzīgs un sabalansēts, bet ir arī nepieciešamas smagas reformas, kas var būt sāpīgas, bet nesīs augļus nākotnē.
Jau ziņots, ka Saeima aptuveni pēc 20 stundu darba ceturtdien, 24. novembrī, agrā rītā pieņēma valsts nākamā gada budžetu un saistītos likumus. Tā kā būtiskākie nodokļi nākamgad netiek paaugstināti, koalīcijas pārstāvji 2017. gada valsts budžetu nodēvējuši par solījumu pildīšanas budžetu, kurā prioritātes ir izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība.
