Ameriks arī vēlreiz kritizēja valdību veidojošās partijas un to izteikto vēlmi gāzt pašreizējo "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) divvadību Rīgas domē, saucot to par "emocionālu runāšanu".
Interviju Latvijas Radio Ameriks sniedza pēc GKR piektā kongresa, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē un kurā viņš atkal tika apstiprināts par valdes priekšsēdētāju. Partija vienojās turpināt sadarbību ar "Saskaņu" un arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās startēt no kopīga saraksta.
Praktiskas idejas, taču ne viss līdz šim ir izdevies
Partijas kongresā aicinājāt biedrus iesūtīt idejas programmai pašvaldību vēlēšanās. Kāds tad būs jūsu piedāvājums rīdziniekiem nākamajās vēlēšanās? Kas būs tā jūsu platforma?
Idejas ir ļoti praktiskas: remontēt kādu ielu, bērnudārzu vai realizēt kādu sociālās politikas projektu.
Līdz ar to es aicināju, šo [partijas] programmu nokomplektēt ar idejām. Es līdz gada beigām sagaidu, ka mums partijas biedri, kuru ir vairāk nekā 500, arī palīdzēs kopumā apkopot tās idejas, kas mums būtu vajadzīgs Rīgā.
Bet kāds konkrēts mērķis? Bērnudārzu rindu samazināšana, iekšpagalmu remonti…
Kad gājām uz iepriekšējām vēlēšanām, mums bija vesela grāmata – transporta infrastruktūra, izglītība, sociālais…
Ne viss izdodas.
Mēs jau rakstām maksimālo programmu, ko mēs varam realizēt, un tad ir jāmeklē cēloņi. Piemēram, mēs uzskatījām, ka iekšpagalmu remontus arī mēs pabeigsim šajā sasaukumā, jo likās, ka tas ir izdarāms vienā sasaukumā. Neizdevās. Diemžēl neizdevās. Ir dažādi īpašumtiesību jautājumi, dažādi citādi šķēršļi. Runājām par bērnudārzu rindām, arī neizdevās. Neizdevās vairāku iemeslu dēļ. Kaut vai tas, ka tika atvērtas daudzas jaunas bērnudārzu grupas, attiecīgi tika risināti jautājumi vēl par papildu vietām. Šobrīd aktīvā rinda ir apmēram 500 bērni. Mums vēl ir ko darīt, ņemot vērā šodienas situāciju. Es nesaku, ka mums ir viss absolūti labi, ka mēs visu to, ko līdz pēdējam komatam ierakstījām, izdarījām. Bet, lai to uzrakstītu, ir nepieciešamas idejas no malas.
Valdības koalīcijas partiju iecere gāzt RD pozīciju - nožēlojama
Valdības koalīcijas partijas vienojušās par sadarbību cīņā pret jums Rīgā, lai konsolidētu savus spēkus. Vai gatavojaties lielākai konkurencei uz varu nākamgad?
Man šķiet diezgan nožēlojama šobrīd šī emocionālā runāšana. Bez programmas, bez kaut kā: mēs gribam nobīdīt no malas esošos un gribam iesēsties viņu krēslos.
Visu cieņu valdības koalīcijas partijām – "Vienotībai", Nacionālajai apvienība, Zaļo un zemnieku savienībai – bet viņas nespēj vienoties par vienu sarakstu. Kāpēc jūs sēžat krūmos? Ja Rīga šodien ir tas ekonomikas motors, ja šodien Rīgā vairāk nekā puse no kopprodukta tiek ražota, pirmās personas nāk uz Rīgu par mēra kandidātiem, un tālāk jau, skatoties no tālākas situācijas, iet uz Saeimu.
Kāpēc Andris Piebalgs, kurš ir "Vienotības" valdes priekšsēdētājs, pats nav gatavs šodien uzņemties mēra kandidāta pienākumus? Kādēļ kāds no Nacionālās apvienības līderiem to negrib darīt?
Grib sūtīt zaldātus, bet paši sēž krūmos un tad zināmā mērā meklē kādus attaisnojumus tam, ka, lūk, ziniet, mums te tagad nav nopietna kandidāta, pat nerunājot par programmām. Ja jūs šodien nākat un sakāt, mums būs trīs tramvaja maršruti tur, vai dzīvojamās mājas tur, vai investīciju projekti tādi, un mēs runājam par to, kur ir avoti, kā mēs to realizējam. Bet mēs šodien strīdamies, kurš tur ir lielāks krievu draugs vai nodevējs. Tas ir absolūti nepieņemami, jo cilvēkam šodien vajag stabilitāti un pārliecību, ka viņa dzīve uzlabosies nākotnē.
Taču jums jau arī programma nav gatava.
Mums nav gatava programma. Ja mēs runājam par mūsu partiju GKR, tad līdz gada beigām vispār kandidāti var pieteikties kandidēšanai sarakstā. Mēs tikai februāra vidū plānojam apkopot visus līdz gada beigām saņemtos priekšlikumus un februāra vidū prezentēt savu redzējumu, kā mēs gatavojamies vadīt Rīgu nākamos četrus gadus.
Vēlas izplesties Pierīgā
Kongresā izteicāt arī ambīcijas uz Pierīgas pašvaldībām kopā ar jūsu kolēģiem no "Gods kalpot mūsu Latvijai". Kāds ir jūsu partijas mērķis, izejot vēlēšanās arī ārpus Rīgas robežām?
Divas lietas mēs redzam ārpus Rīgas. Rīga ir galvaspilsēta, bet tajā pašā laikā apkārt Rīgai ir vesela rinda pašvaldību, ar kurām Rīga ir cieši saistīta. Tās ir Mārupe, Stopiņi, Olaine, Ķekava, Carnikava un tā tālāk.
Tās ir pašvaldības, no kurām ļoti daudz cilvēku brauc uz darbu Rīgā, kur ir „Rīgas satiksmes” sabiedriskais transports, kur zināmā mērā ir kopīga infrastruktūra, ieskaitot ūdensvadus un kanalizāciju.
Līdz ar to mums ir svarīga šobrīd diezgan cieša sadarbība ar šīm pašvaldībām, un arī lai tā sadarbība veidotos. Mums ir cilvēki, kas dzīvo, kuriem ir īpašumi šajās pašvaldībās, un kas paši grib tur kandidēt. Tātad mēs kā partija GKR dodam viņiem tādu mandātu, ka viņiem tādas tiesības ir.
Līdz šim tā sadarbība ar šīm pašvaldībām nav bijusi tik laba?
Grūti. Es teiktu dažādi. Ir, kur labāk, ir, kur sliktāk, bet, kā mēs sakām, katrus četrus gadus gribas kaut ko labāk izdarīt. Manuprāt, šī savstarpējā domu apmaiņa ar Pierīgas pašvaldībām ir viena lieta, un otra lieta ir lielās pilsētas. Lielās pilsētās arī mums ir līdzīga problemātika. Attiecīgi ir atkal cilvēki, kas vēlas to darīt [kandidēt pašvaldību vēlēšanās ārpus Rīgas], jo mums jau kopīgā sarakstā, ļoti atklāti teikšu, nav vietas visiem. Mums ir ļoti daudz partijas biedru, vairāk nekā 500. Ja mēs veidojam kopīgu sarakstu uz Rīgu, ņemot vērā jau esošo deputātu skaitu, mums ir maz [vietu sarakstā]. Mēs esam vienojušies ar partiju „Saskaņa”, katram mums ir 12 vakances uz Rīgas domes kandidātu sarakstu. Aktīvu cilvēku mums ir vairāk nekā 100. Mēs meklējam šobrīd iespējas viņu pieredzi realizēt arī tur, ja likums atļauj, tādas iespējas ir, un viņi paši to grib Pierīgas vai citas lielas pilsētas pašvaldībā.
Tātad kā risinājumu sadarbības uzlabošanai ar citām pašvaldībām redzat savu partijas biedru dabūšanu domē.
Ja viņus ievēl un viņiem uzticas un tajā pašā laikā viņi spēj nostiprināt šīs attiecības, tad es domāju, šis praktiskais pienesums ir izdevīgs abām pusēm.
Loginova un Pečaka ziedojumu lietā RD sevi nevar saukt par cietušo
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis izvērtēt GKR saņemtos ziedojumus no uzņēmējiem, kas remontē Rīgas ielas. Kā jūs komentētu to, vai šeit nav bažas par interešu konfliktu?
Ziedojumu daļa jau ir saņemta pagājušogad. Katru mēnesi KNAB par tiem tiek atbilstoši likumam informēts. Tur nav ne pārsteigumu, ne jaunumu, bet ko es gribu pateikt: Rīga tiešām ir puse no valsts. Rīga taisa pasūtījumus sociālā, transporta, izglītības, nu visās jomās praktiski visiem Latvijas uzņēmumiem.
Mēs, iepērkot tādus vai citus pakalpojumus, veicot būvniecības darbus vai vēl kaut ko, esam saistīti, varbūt ne ar Ipiķu vai Varakļānu uzņēmumu, bet praktiski ar visiem uzņēmumiem, kas Latvijā strādā.
Līdz ar to, ja viņi novērtē mūsu darbu, tad es teiktu, ka tā ir vēl viena papildu atzinība. Lai KNAB vēl trešo, ceturto reizi pārbauda. Viņi jau pārbaudīja, kad mēs deklarāciju iesniedzām. Es domāju, ka tā ir tāda "Vienotības" poza - sēt šaubas: "Redziet, vai tur kaut kas tomēr ir, varbūt tur ir kādas aizdomas". Tā ir tāda zināma politiskā, sabiedrisko attiecību kultūras veidošana, kas ir šai partijai raksturīga. Varbūt pēc kāda brīža KNAB paziņos, ka tur viss ir kārtībā, bet "Vienotība" varēs teikt, tur kaut kas bija.
Teicāt, ka sadarbojaties ar daudziem uzņēmējiem, bet ne jau visi ziedo. Vai esat pazīstami ar šiem ziedotājiem - Mihails Uļmans un Darja Mamedova?
Darja Mamedova vispār ir partijas biedre. Lielākā daļa ienākumu nāk kā partijas biedru naudas, apmēram divas trešdaļas. Ziedojumi nav absolūti noteicošā daļa. Mums ir liela partija. Attiecīgi, ja mēs runājam par Uļmanu, varbūt reizi gadā es ar viņu kaut kur sastopos. Šādi uzņēmēji, kuri ir atbalstījuši partiju, ir desmitiem. Kāpēc tieši par šiem mēs runājam?
Šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs sēdies uz apsūdzēto sola tiesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat arī viņa vietnieks Aigars Pečaks. Abiem prokurors inkriminē vairāku simtu tūkstošu eiro brīvostas naudas prettiesisku ziedošanu. Kādēļ brīvostas valde, kuras priekšsēdētājs esat jūs, atsakās atzīt ostu par cietušo? Tā tomēr bija ostas nauda.
Ostas valde, kurā ir četri valsts pārstāvji un četri pašvaldības pārstāvji, ļoti atbildīgi attiecās pret visu to, kas skar šo kriminālprocesu. Ņemot vērā šo situāciju, lai arī mēs neizteiktu tādu viltus pieprasījumu par cietušo statusu, jo tad ir jāsniedz arī aprēķins, cik liels ir šis cietušā statusa apjoms, mēs lūdzām starptautisko auditorkompāniju „Deloitte” veikt šo aprēķinu un analīzi, un sagatavot mums attiecīgus priekšlikumus.
Starptautiskas auditorkompānijas ieskatā mēs sevi nevaram atzīt par cietušajiem, jo tas apjoms, par ko viņi bija sarēķinājuši, bija, ja pareizi atceros, virs 4000 eiro, kurus attiecīgā amatpersona Pečaks jau samaksāja atpakaļ ostas kasē.
Līdz ar to tiesa lems. Šodien rit tiesas procesi. Es negribu viņā iejaukties. Bet tajā pašā laikā mēs, šajā mazajā valstī Latvijā, cenšamies, lai mēs tiešām rīkotos tiesiski. Šodien mūs pavada un attiecīgi pārstāv šajās visās lietās starptautiska auditorkompānija „Deloitte”. Ja viņi teica, ka mums nav, tad arī valde vienbalsīgi lēma, ka mēs nevaram pieteikties par cietušo. Vēl jo vairāk, kad lieta jau bija aizvirzīta uz tiesu.
Rīgas osta bez Krievijas kravām - tas būtu brīnums
Vēl par brīvostas attīstību. No Krievijas puses nāk ziņas, ka Krievija savas kravas pārvirzīs uz Krievijas ostām. Cik nozīmīgs ir Krievijas bizness Rīgas brīvostai un kā dzīvot tālāk, kad šīs kravas samazināsies pavisam?
Rīgas brīvosta dzīvos arī bez Krievijas kravām, ja tāds brīnums notiks. Bet es drīzāk ticētu, kā teica padomju laikos, - ka Sibīrijas upes pagriezīs uz otru pusi.
Skaidrs, ka ieguldījumi ir un ekonomika attīstās. Miljardiem ir ieguldījumi Krievijas ostās, un ar to mums ir jārēķinās. Rīga ir mazā osta jeb multifunkcionālā osta. Lieli konkurenti mums ir Klaipēda un Tallina. Tajā pašā laikā mēs vienmēr esam teikuši: "Ja jūs Krievijas ostās kaut ko nevarat pārkraut, mēs to pārkrausim lētāk un ātrāk". Tas arī paliek spēkā. Bet ir Kazahstānas kravas, Uzbekistānas kravas, tagad Ķīnas kravas.
Jebkurā gadījumā par to, ka krievu kravas tiks krautas tikai Krievijas ostās, pirmo reizi es dzirdēju kādus 10 gadus atpakaļ jau ar tādu pašu kardinālu paziņojumu, ka nepaies ne divi gadi un vispār neviena Krievijas kravas tonna nepāries Latvijas robežu.
Šodien tā nav. Mēs jau neesam ne kravas ražotāji ne īpašnieki, līdz ar to krievi vienkārši skaita savu naudu, kur ir lētāk, izdevīgāk, un ir arī tirgus ekonomikas nosacījumi. Bet šie politiskie paziņojumi, kas, manuprāt, ik pa brīdim nāk no kāda [Krievijas politiķa Vladimira] Žirinovska vai vēl kāda prātvēdera, tas īstenībā nebūtu jāņem nopietni vienmēr.
