Saimniecība ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā, līdz ar to "Latgales bekons" varēs pretendēt uz kompensāciju par likvidētajām cūkām, piebilda PVD pārstāve Ilze Meistere.
Asociācija: Cūku mēris "Latgales bekonā" ir traģēdija
Dati par "Latgales bekonu"
- "Latgales bekons" pagājušajā gadā strādāja ar 1,676 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14% mazāks nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairāk nekā četras reizes un bija 74 245 eiro. Uzņēmumā pērn strādājuši 69 darbinieki.
- Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka šogad uzņēmums plānojis dažādot piedāvāto produktu klāstu, optimizēt vadības procesus, piesaistīt jaunus partnerus un palielināt produkcijas apmēru. Tāpat šogad iecerēta jauna ceha renovācija.
Avots: LETA pēc "Firmas.lv" datiem.
"Latgales bekons" šobrīd ir lielākais cūku audzētājs Latgalē, kas nozarē strādā vairāk nekā 40 gadus un pērn nodarbinājis 69 cilvēkus.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece norāda, ka uzņēmums ieņēma ļoti nozīmīgu vietu un tirgus daļu Latgales reģionā. Tā bija cūkkopības saimniecība, kas pati ražoja, pārstrādāja un arī tirgoja cūkgaļu.
Lejniece šo gadījumu nosauc par traģēdiju, un atzīst, ka šobrīd nav ne mazākās nojausmas par to, kā vīruss varēja nonākt saimniecībā.
"Pēc tā, ko mēs esam runājuši ar īpašnieci, arī viņa ir šokā. Neskatoties uz to, ka PVD meklē iemeslus, arī saimnieks nepārtraukti uzdod sev jautājumu – kā tas varēja notikt. Zinot īpašniekus, viņi patiešām ļoti lielu nozīmi pievērsa biodrošībai, viņi arī savus cilvēkus apmācīja.
Mēs esam sapratuši, ka šis vīruss ir pilnīgi nevadāms, tas nav prātam aptverami. Patiesībā mēs ar šo slimību nespēsim ne cīnīties, ne pat sadzīvot vairs," atzina LCAA vadītāja.
Viņa aģentūrai LETA atzina, ka par to, vai pēc notikušā uzņēmums varēs atjaunot darbību, ir ļoti grūti spriest. "Šobrīd vairāk jādomā par to, lai cilvēks pēc šāda šoka saglabā veselo saprātu un spēj savākties. Par saglabāšanu vai atjaunošanu šobrīd ir pāragri ko spriest," sacīja asociācijas vadītāja.
Pašvaldība: situācija ir ļoti smaga
To, kādā veidā Āfrikas cūku mēris varēja nonākt novietnē, skaidros PVD. Tomēr jau iepriekš arī “Latgales bekonā” veiktas pārbaudes un būtiskas nepilnības netika konstatētas, teica Lejniece.
“PVD šīs lielās komercsabiedrības ir apsekojis, veikts biodrošības audits. Cik man zināms, tur nebija nekādi būtiski biodrošības caurumi, kur varētu būt tā, ka – jā, jums šeit ir problēmas, ko būtu vairāk jāizmeklē. Nekas nebija tāds, kas varētu ietekmēt biodrošību, tāpēc mēs visi gaidām slēdzienu," teica Lejniece.
Daugavpils novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms pastāstīja, ka tas ir pirmais gadījums, kad pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēris. Viņš radušos situāciju raksturo kā ļoti smagu.
"Šobrīd pašā uzņēmumā neviens netiek ielaists. Teritorija ir ierobežota, uzstādīti policijas posteņi, tur strādā Pārtikas un veterinārais dienests.
“Latgales bekons” priekš mums ir lielas nozīmes uzņēmums, tas ir novada mēroga uzņēmums. Grūti pašlaik saprast kā to visu pārdzīvot un kas notiks tālāk.
Vietējie cilvēki un no Daugavpils uzņēmumā strādāja, tāpat arī veikalu tīkls. Situācija ir ļoti smaga šobrīd, tāpēc grūti kaut ko vairāk komentēt. Līdz šim brīdim mūsu pagastā nebija konstatēts cūku mēris, bija kaimiņu pagastos Ambeļu, Dubnas, bet mūsu pagasts bija pasargāts no tā visa," atzina Proms.
PVD atgādina par drošības pasākumiem
PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus
Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri mājas cūkām tika konstatēts šīs nedēļas sākumā, kad slimība uzliesmoja nelielā piemājas saimniecībā ar trim mājas cūkām Aglonas pagastā.
Pirms tam, šī gada sākumā, slimība uzliesmoja divās lielās saimniecībās - vienam uzņēmumam piederošās mājas cūku novietnēs Krimuldas un Salaspils novados ar kopumā 13 544 cūkām.
Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties arī meža cūku populācijā. Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts 698 meža cūkām.
PVD atgādina – lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar Āfrikas cūku mēri un neizbēgamas to likvidēšanas, stingri jāievēro biodrošības pasākumi:
- Jānovērš tiešs un netiešs cūku kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;
- Nedrīkst pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās; pastāvīgi jāapkaro grauzēji;
- Nedrīkst lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;
- Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli!), termiski neapstrādātus kartupeļus u.c.;
- Kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes;
- Pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Tāpat rūpīgi jādezinficē fermas teritorijā iebraucošie transportlīdzekļi;
- Ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
PVD uzsver, ka vasaras mēnešos risks ienest vīrusu mājas cūku saimniecībās ir ievērojami lielāks – cilvēki vairāk pārvietojas, dodas pārgājienos, ekskursijās, tostarp dodas uz mežu, savukārt pagalmos un pļavās zeļ zāle, kuru neapzinīgāks cūku turētājs kāro izbarot cūkām. Tādēļ biodrošība šajā periodā ir īpaši svarīga.
Bioloģiskā drošība ir pasākumu komplekss, kuru ievērojot var pasargāt dzīvniekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazināt infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā. Par biodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi novietnēs, kurās tur un audzē cūku sugas dzīvniekus, tajā skaitā dezinfekcijas līdzekļu iegādi, atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, norāda dienestā.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz konstatēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
