KP vadītāja Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka likums skaidri pasaka, kad ir pieļaujama valsts vai pašvaldību iesaiste komercdarbībā. Proti, tas pieļaujams gadījumā, ja konkrētajā tirgū ir nepilnība.
Daugavpilī, pēc Ābramas teiktā, ir kopumā 42 aptiekas – tas ir otrs lielākais aptieku skaits Latvijā pēc Rīgas.
Daugavpilī darbojas pieci lieli aptieku tīkli, turklāt individuālās aptiekas aizņem trešdaļu tirgus pilsētā. "Nevar teikt, ka tur ir tirgus nepilnība" piebilda Ābrama.
"Tas ir populisms," tā par Elksniņa ideju izteicās Ābrama, norādot, ka Daugavpils pilsētas domes deputāts acīmredzot īsti neizprot problēmas farmācijas jomā.
Šajā segmentā lielākās problēmas saistītas ar to, ka farmācijas bizness ir vertikāli integrēts. Proti, aptiekas īpašnieks var būt arī vairumtirgotājs vai ar to saistīts uzņēmums. Tāpat problēmas ir ar zāļu uzcenojumu un citas, kas būtu jārisina valstiskā līmenī.
"Jautājums ir kompleksi risināms," vērtēja KP vadītāja, norādot, ka par problēmām farmācijas jomā tiek runāts jau labu laiku, taču risinājumi ir izpalikuši.
Viņa piebilda, ka Latvijas lielākā problēma ir tā, ka "atsevišķi pašvaldību vadītāji uzskata, ka ir valsts valstī".
Jau ziņots, ka topošais Daugavpils mērs Elksniņš paziņoja, ka pēc nepieciešamo saskaņojumu iegūšanas Daugavpilī varētu atvērt vairākas pašvaldībai piederošas aptiekas, kas ļautu konkurēt ar privātajām un piedāvātu medikamentus ar mazāku uzcenojumu.
Aptiekas veidos pašvaldībai piederošajās medicīnas iestādēs. Elksniņš šo ieceri pamato ar to, ka lielākā daļa aptieku ir koncentrētas Daugavpils centrā, bet pilsētas perifērijā un rajonos to trūkst.
Elksniņš Latvijas Radio neizslēdza iespēju, ka municipālās aptiekas varētu veidot arī citās pilsētās, kur pie varas ir partijas "Saskaņa" pārstāvji, piemēram, Rēzeknē.