Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Divpadsmitās ziemas olimpiskās spēles Insbrukā

Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Trīspadsmitās ziemas olimpiskās spēles Leikplesidā

Zviedrija izveido jaunu valdības aģentūru cīņai pret propagandu un iejaukšanos vēlēšanās

Zviedrijā jaunizveidota aģentūra pirms parlamenta vēlēšanām cīnīsies pret viltus ziņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Zviedrija pirms šoruden gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ceļ trauksmi un bažījas par iejaukšanos vēlēšanu procesā. Stokholma paziņojusi par jaunas valdības aģentūras izveidi, kuras mērķis būs cīnīties pret propagandu un iejaukšanos no ārienes. Zviedrija nevairās norādīt, ka tās brīdinājums īpaši attiecas uz Krieviju.

Zviedrija ir starp tām valstīm, kas pēdējos gados nav vairījusies no Krievijas kritizēšanas un apsūdzēšanas par agresīvu ārpolitiku. Stokholma gan iebilst Krievijas kompānijas ''Gazprom'' gāzesvadam ''Nord Stream 2'' uz Vāciju, gan spērusi soļus savu aizsardzības spēju stiprināšanā.

Pirms šogad gaidāmajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām valdība tagad paziņojusi par jauniem soļiem cīņai pret propagandu un viltus ziņām. Valsts premjers Stefans Levēns svētdien drošības konferencē Stokholmā neslēpa, ka galvenos draudus saskata tieši no Krievijas puses.

Septembrī gaidāmajās vēlēšanās Levēna sociāldemokrāti cīnīsies par palikšanu pie varas ar centriski labējo Moderātu partiju, kas vēlas valsts iestāšanos NATO, un galēji labējo Zviedrijas Demokrātu partiju, kas pēdējās vēlēšanās kļuva par trešo lielāko parlamentā.

Zviedrijas premjers Levēns tagad paziņojis, ka cīņai pret viltus ziņām Zviedrija grasās „nekavējoties” izveidot jaunu valdības aģentūru, lai pasargātu vēlēšanas no Krievijas un citiem propagandas avotiem. Premjers norādīja, ka iejaukšanās vēlēšanu procesā no ārpuses pēdējā laikā bijusi redzama vairākās valstīs – gan ielaužoties partiju datorsistēmās, gan finansiāli atbalstot ekstrēmistu grupas, gan izplatot viltus ziņas.

Jaunā aģentūra būšot atbildīga par Zviedrijas sabiedrības „psiholoģiskās aizsardzības” nostiprināšanu, viņa teikto citē portāls euobserver. Tas tiks darīts „identificējot, analizējot un atbildot” uz „ārējas ietekmes” kampaņām, teica Levēns:

„Ir atlikuši mazāk nekā astoņi mēneši līdz lieliskākajai dienai Zviedrijas demokrātiskajā dzīvē – mūsu vēlēšanu dienai. Tikai Zviedrijas vēlētāji noteiks Zviedrijas vēlēšanu iznākumu. Tas vai tie, kas apsver mēģināt ietekmēt vēlēšanu iznākumu mūsu valstī – turieties pa gabalu! Mēs nevilcināsimies atmaskot tos, kas tomēr kaut ko mēģinās, jo mēs zinām, ka šādas darbības notiek jau tagad. Daudzos ziņojumos publiski norādīts uz Krieviju. Bet nevaram izslēgt, ka to mēģinās arī citi.”

Apsūdzības pret Krieviju par iejaukšanos vēlēšanu procesos un viltus ziņu izplatīšanu joprojām ir karsts temats Savienotajās Valstīs vairāk nekā gadu pēc Donalda Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Bet Francijas prezidents Emanuēls Makrons pirms pāris nedēļa solīja jauna likuma pieņemšanu cīņai pret dezinformācijas izplatīšanu internetā priekšvēlēšanu laikā. Saskaņā ar viņa priekšlikumiem, tiesneši varēs pieprasīt medijiem dzēst viltus ziņas, kā arī bloķēt piekļuvi mājaslapām, kuru saturs uzskatāms ar apvainojošu. Tiesneši arī varēšot slēgt sociālo mediju kontus, kas izplata nepatiesību. Makrons iepriekš asi kritizējis Kremļa finansētos medijus RT un ''Sputņik''. Aizvadītajā vasarā kopīgā preses konferencē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Makrons tos atklāti apsūdzēja par „apmelojošu nepatiesību” un „maldinošas propagandas” izplatīšanu.

Arī Vācijā no šī gada sākuma tiek piemērots jauns likums pret naida runu un viltus ziņām internetā, kas liek sociālo mediju uzņēmumiem izdzēst ierakstus, kas ir „acīmredzami nelegāli”.

Gan Vācijas spertais solis, gan Francijas plāni ir pretrunīgi vērtēti.

Tomēr problēma ir aktuāla, un Brisele gatavojas nākt klajā ar Eiropas Savienības līmeņa plāniem cīņai pret viltus ziņām.

Eiropas Komisija izveidojusi augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būs konsultēt Briseli par viltus ziņu fenomenu un sniegt priekšlikumus par iespējām cīnīties pret dezinformāciju gan internetā, gan ārpus tā.

Ekspertu grupa pirmo reizi sanāca pirmdien, un sastāv no 39 cilvēkiem, tajā iekļauti sociālo mediju uzņēmumi, žurnālisti un akadēmiķi. Pēc pirmās sanāksmes digitālās sabiedrības un ekonomikas komisāre Marija Gabriela pauda pārliecību, ka izdosies atrast labākos veidus cīņai pret šo problēmu:

„Pat ja tās nav nelegālas un nav nekas jauns, tomēr viltus ziņas izplatās satraucošā tempā. Tās apdraud mediju reputāciju un mūsu demokrātiju labklājību. Tādēļ mums, iesaistoties visiem, ir jāizstrādā veidi, kā identificēt viltus informāciju un ierobežot tās izplatību. Mums ir jāuzlabo informācijas caurskatāmība, dažādība un uzticamība.”

Grūti būs jautājumi par to, kā definēt viltus ziņas un kā noteikumus īstenot dzīvē.

Ekspertu grupas priekšsēdētāja, Nīderlandes profesore Madeleina de Koka Bininga teica, ka vērā tiks ņemts arī informācijas brīvības aspekts:

„Mēs saskaramies ar bīstamu problēmu, kas var potenciāli radīt daudz kaitējuma Eiropas sabiedrībām. Mums ar šo bīstamo problēmu jātiek galā sabiedrības priekšā, kas ir daudzveidīga.”

Latviju ekspertu grupā pārstāv Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja, asociētā profesore Anda Rožukalne. Arī viņa atzīst, ka uzdevums būs sarežģīts, un iezīmē trīs konfliktjautājumus. Pirmais – ir iesaistītas dažādas intereses, vai tie būtu sociālie mediji ar savām peļņas interesēm, ir sabiedrības intereses, ir politiķu intereses. Otrs – kā ierobežojot viltus ziņas izvairīties no cenzūras. Trešais – atklātība un caurskatāmība iepretim datu aizsardzībai un peļņas interesēm.

„Tas ir ļoti sarežģīts process, kura mērķis ir dot cilvēkiem skaidrību. Nevis ierobežot informācijas saņemšanu, bet skaidrāk parādīt, ka, ja jūs gribat nepatiesu informāciju – meli joprojām nav aizliegti, šī grupa nodarbojas ar legāla satura izvērtēšanu -, tad ir jābūt skaidrībai, no kurienes tā informācija nāk, vai tu vari viņai uzticēties. Tā arī būs diskusija – tie, kas kvalificē informāciju, cik tie ir neitrāli,” saka Rožukalne.

Gaidāms, ka pavasarī ekspertu grupa nāks klājā ar ziņojumu. Tajā izdarītie secinājumi tiks izmantoti kā avots Eiropas Komisijas vēlākajiem priekšlikumiem par Eiropas Savienības līmeņa cīņu pret viltus ziņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti