Zviedrijas valdošā koalīcija ir vienojusies ar lielāko opozīcijas partiju par būtisku aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2020.gadam. Turpmākos trīs gadus Zviedrijas bruņotie spēki saņems papildu 2,7 miljardus zviedru kronu gadā, kas ir aptuveni 280 miljoni eiro.
Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hultkvists uzsver, ka šī nauda ir ārkārtīgi nepieciešama valsts aizsardzības spēju stiprināšanai: “Tā kā starptautiskā drošības situācija pasliktinās, mums ir jāstiprina mūsu militārās aizsardzības spējas. Un es esmu gandarīts par to, ka mēs esam spējuši par to panākt plašu vienošanos.”
Zviedrijas valdošie politiķi jau 2015.gadā bija vienojušies par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu. Oficiāli tas tiek pamatots ar vispārīgo drošības situācijas pasliktināšanos pasaulē. Tomēr lielā mērā noprotams, ka uz aktīvāku rīcību Stokholmu pamudināja gan konflikts Ukrainas austrumos, gan pastarpināta Krievijas zemūdeņu aktivitāte Baltijas jūrā.
Bet naudas visām prioritātēm līdz šim atvēlētajā militārajā budžetā bija par maz. Tā intervijā Zviedrijas Radio sacīja aizsardzības jautājumu eksperts Jakobs Vestbergs: “Jau kopš 2015.gada pastāv vienošanās par to, kādām ir jābūt mūsu prioritātēm.
Mums ir jāpievērš uzmanība militārām spējām Zviedrijas reģionā, kā arī jāstiprina kopējās aizsardzības spējas, kas būtībā ir jauna Aukstā kara versija.
Un visas šīs lietas ir diezgan dārgas. Turklāt laika gaitā ir pierādījies, ka tās ir pat vēl dārgākas, nekā sākotnēji sagaidīts. Tādēļ armijai bija nepieciešams vairāk līdzekļu. Un ikgadējais aizsardzības budžeta palielinājums par 2,7 miljardiem kronu te lieti noder. Ar to nepietiks, lai iegādātos sarežģītākās tehnoloģijas, piemēram, gaisa aizsardzības sistēmas. Bet vismaz mēs spēsim palielināt Zviedrijas armijas operatīvās aizsardzības spējas.”
Gan Vestbergs, gan arī vairākas Zviedrijas opozīcijas partijas uzsver, ka papildu 280 miljoni eiro gadā spēs nosegt tikai galvenās vajadzības. Šis skaitlis lielā mērā sakrīt arī ar to, ko politiķiem ir prasījusi armijas vadība. Tomēr, lai būtiski stiprinātu aizsardzības spējas, Stokholmai būtu jāšķiras no krietni lielākām summām.
Kā zināms, nedz Zviedrija, nedz Somija nav pievienojušās NATO. Tomēr pēdējos gados - kopš konflikta Ukrainā - tās arvien ciešāk sadarbojas ar Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm un piedalās kopīgās mācībās Baltijas jūras reģionā.
