Lai gan varētu šķist, ka aizvadīto divu gadu laikā par Krievijas ideoloģisko karu un propagandu pateikts jau viss iespējamais, pašmāju un ārvalstu zinātnieku rakstu krājums "Cietoksnis Krievija" nāk ar secinājumu — Rietumi tomēr palaida garām brīdi, kad Krievija sāka veidot cietokšņa politiku un lika pamatus šodien kaimiņvalstī valdošajiem imperiālistiskajiem noskaņojumiem.
Izņēmums nav arī Latvija – laikā, kad politiķi unisonā ar biznesa aprindām daudzināja iespējas strādāt uz Krievijas tirgu, tur dienas gaismu ieraudzīja pirmās jaunās ideoloģijas nostādnes, atzīst politologs un rakstu krājuma redaktors Andis Kudors.
"Diemžēl Latvija līdz ar pārējām Rietumu valstīm ir zaudējusi gadus, politiskā līmenī neizanalizējot pietiekami un galvenais – nesperot soļus, lai šo Krievijas ietekmi neitralizētu. Vai mēs būtu ietekmējuši to, kas pašā Krievijā notiek – nu nē, bet mēs varētu labāk īstenot savas politikas šeit. Kaut vai to pašu integrācijas politiku, ārpolitikas kvalitāti, kas būtu vēl augstāka," norādīja Kudors.
Nenovērtētais smaida un humora spēks
Cīņai ar Krievijas propagandu un maldinošo pasaules ainu, ko rada Kremļa dominēto mediju informatīvā telpa, nereti Baltijas valstīs izvēlas līdzekļus, kas radikāli atšķirīgi saturā, toties būtībā ļoti līdzinās Kremļa propagandai. Tāds arī esot Kremļa komunikatīvais mērķis – iesaistīt cīņā, liekot izvēlēties tās pašas metodes. Padomju militāristu terminoloģijā to dēvēja par refleksīvo kontroli, saka Lietuvas eksperts Nerijus Maliukevičus no Viļņas universitātes.
Tā vietā būtu jākoncentrējas uz savu vērtību paušanu un nostiprināšanu, un tas būtu jādara arī tad, ja nekāda Putina nebūtu. Nepietiekami novērtētas šī brīža informatīvajā karā arī humora un satīras žanra iespējas, kas izklaidējošā un demokrātiskas sabiedrības vērtībām atbilstošā veidā ļauj efektīvi ārdīt Kremļa ideoloģiskos vēstījumus.
"Domāju, mēs nepietiekami novērtējam smaida un humora spēku. Te kā piemēru var minēt vispārīgo populāri politisko vidi Rietumos, kur, piemēram, sestdienas vakara šovs – "Saturday Late Night Show" – ņem politiķu teikto un rada par to jokus. Tieši tāpat var dekonstruēt visu Putina naratīvu. Lietuvā tas jau sāk notikt, kur nesen mūsu sabiedriskajā raidsabiedrībā zināmu laiku bija šāds politiskais šovs. Un viena daļa apspēlēja nosaukumu "Russia Today", saucoties "Russia of Yesterday" jeb vakardienas Krievija. Viņi izmantoja Krievijas propagandu un jokoja par to," teica Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Nerijus Maliukevičius.
Iespaids par lielvaru - propagandas efekts
Kamēr, no Rietumu zinātnes, diplomātijas un politiskas skatu punkta raugoties, Kremļa manipulācija ar sabiedrības uztveri šķiet acīmredzama. Pašā Krievijā socioloģiskās aptaujas vēl arvien liecina par kareivīgā prezidenta milzu popularitāti. Tomēr krievu politologs un publicists Dmitrijs Oreškins norāda — pretruna starp Kremļa apgalvojumiem un reālās dzīves skaudrumu kļūst arvien acīmredzamāka. Zinātniskā valodā viņš to dēvē par kognitīvo disonansi. Un šis realitātes apjautums jau sācis drupināt Putina reitingus.
"Krievu ļaudīm netīk domāt, ka Baltijas valstīs inflācija ir tuvu nullei un cenas ir stabilas tajā laikā, kad pie mums tās aug par 10% un 15% gadā. Un tieši produktiem. Bet tas ir tieši tas, kas skar parastos cilvēkus. Viņus maz uztrauc cenas par datoriem, kas varbūt arī kļūst lētāki, bet ļoti uztrauc griķu un tomātu cenas. Bet tieši tās aug. Tādēļ vajadzēs zināmu laiku, lai apzinātos, ka stāvoklis nav tikai lokāli pasliktinājies un teju teju uzlabosies, bet ka tas ir uz ilgu laiku. Un tad sāksies visai strauja šīs optimisma piramīdas brukšana. Parādīsies vilšanās un izsmiekls par notiekošo. Domāju - divu trīs gadu intervāls visai precīzi atbilst šiem procesiem," sacīja publicists, reģionālās politikas eksperts no Krievijas Dmitrijs Oreškins.
Krievijas prieks par Krimas pievienošanu ir "virtuāls", bet realitātē "īpaši daudz par ko priecāties nav", uzskata Oreškins, kurš norāda uz riskiem Maskavai arī Krievijas militārajā kampaņā Sīrijā. Politikas eksperts atzina, ka viņam "nav pārliecības, ka mūsdienu Krievijas politika ir kļuvusi spēcīgāka,” paužot uzskatu, ka iespaids par Krievijas kā kā lielvaras nostiprināšanos lielā mērā ir propagandas efekts. Realitātē krievi ir vairāk zaudējuši, nekā ieguvuši, komentēja Oreškins.
"Realitātē, piemēram, man Krima tagad ir mazāk pieejama, jo dārgi. Rubļa vērtība ir kritusies, nopirkt var krietni mazāk. Jā, var teikt, ka Krima ir kļuvusi par Krievijas teritoriju. Bet servisa līmenis tur krities, tūristu skaits samazinājies. Turklāt man ir daudz grūtāk izbraukt uz citām valstīm valūtas vērtības krituma dēļ. Rublis ir kļuvis divas reizes lētāks, attiecīgi man brauciens ir divreiz dārgāks," teica Oreškins.
Pēc viņa sacītā, Krievijas iedzīvotāji "it kā visu laiku staigā uz pirkstgaliem - mēs, lūk esam augstāk par visiem, esam paši varenākie". "Varbūt es kļūdos, bet man liekas, ka jau ir pazīmes, ka cilvēki Krievijā sāk nogurt," teica politikas eksperts.
Anektētās Krimas uzturēšanas izmaksas, karš Sīrijā un gruzdošais konflikts Ukrainas austrumos ir pārāk smags vezums, lai ļautu Krievijai uzsākt vēl ko lielu. Tomēr, pētot Latvijas austrumu kaimiņu, drošākā atziņa līdz šim ir būt vienmēr gatavībā.
