Zīle norādīja uz Spānijas policijas centieniem Katalonijas neatkarības referenduma laikā apturēt balsotājus. Viņaprāt, šādā situācijā Eiropas līderu nostāja, ka tas ir Spānijas iekšējais jautājums, ir kauna lieta.
Turklāt no ES līderu puses tā esot politiska nostāja – kas tiek ļauts vienai valstij, citai tas nav. Kā piemēru viņš minēja Poliju, par kuras tiesu reforma izpelnījusies Briseles asu kritiku. Savukārt Spānija šādus pārmetumus nepiedzīvo.
Zīle uzsvēra, ka cilvēkiem Eiropas Savienībā ir tiesības paust savu nostāju referendumos. Viņš arī uzskata, ka jebkurai nācijai ir tiesības uz pašnoteikšanos.
Jau ziņots, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
