Pusdiena

Pusdiena 09.01.2017

Pusdiena

Pusdiena 10.01.2017

Ženēvā atsākas sarunas par Kipras atkalapvienošanos

Ženēvā atsākas sarunas par Kipras atkalapvienošanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kipras grieķu un turku līderi ir labvēlīgi noskaņoti attiecībā uz nepieciešamību apvienot jau vairākus gadu desmitus šķelto salu. Atsākot sarunas par Kipras atkalapvienošanos, Apvienotās Nācijas to nosauc par „izšķirošu nedēļu” un „vēsturisku iespēju”. Vienlaikus sarunas tiek sagaidītas ar piesardzīgu optimismu. Joprojām ir vairāki būtiski jautājumi, kuros jāpanāk kompromiss, īpaši attiecībā uz zemi, īpašumtiesībām un drošību.

Grieķu pārvaldītās Kipras daļas prezidenta Nika Anastasiada un turku pārvaldītās salas daļas līdera Mustafas Akindži sarunas par salas atkalapvienošanos notiek ar Apvienoto Nāciju starpniecību. Abu līderu iepriekšējā sarunu kārta notika novembrī – tā noslēdzās bez vienošanās, taču abas puses vienojās tikties atkal.

Pirmdien, 9.janvārī, atkalapvienošanās sarunas sākas Ženēvā. Tās ilgs vairākas dienas. Izšķirošā var būt ceturtdiena, 12.janvāris, kad sarunām pievienosies Grieķija, Turcija un Lielbritānija – trīs valstis, kas saskaņā ar 1960.gada līgumu par Kipras valsts nodibināšanu garantēja bijušās kolonijas neatkarību.

Gaidāms, ka ceturtdien konferencei Ženēvā pievienosies arī ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs. Apvienotās Nācijas uz šo sarunu kārtu liek lielas cerības, ņemot vērā, ka pašreiz abu salas daļu līderi ir mēreni noskaņoti politiķi, kas atbalsta apvienošanos. Pēc pēdējos gadu desmitos vairākkārtējiem nesekmīgiem mēģinājumiem ANO ģenerālsekretārs šīs nedēļas sarunas nosaucis par „vēsturisku iespēju”.

Kipras grieķu prezidents Anastasiads un Kipras turku līderis Akindži iepriekš tikušies vairākas reizes, un vēl svētdien, 8.janvārī, ieturēja kopīgu maltīti, kā arī pārrunāja situāciju ar Gutērrešu. Anastasiads vēlāk apziņoja, ka uz Ženēvu dodas ar „cerību, pārliecību un vienotību Kipras nākotnei”.

Savukārt turku kopienas līderis Akindži pauda piesardzīgu optimismu, norādot - neredz vajadzību pēc „pārspīlētām cerībām, ka viss vienkārši notiks”. Viņš piebilda, ka sagaida „grūtu nedēļu”.

Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju. Kipras grieķu daļa ir starptautiski atzīta un 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai. Kipras turku daļu atzīst tikai Turcija.

Lai panāktu vienošanos par atkalapvienošanos, abām pusēm jānonāk pie kompromisa attiecībā uz vairākiem svarīgiem un jūtīgiem jautājumiem. Tie ir par varas dalīšanu, par īpašumtiesībām un zemi, ko daudzi zaudēja, 1974.gadā tai nonākot administratīvās līnijas otrajā pusē. Tāpat arī drošība – Kipras turku teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 tūkstošu vīru liels Turcijas militārais kontingents.

Turku pārvaldītās salas daļas prezidents Mustafa Akindži iepriekš bija paziņojis - ja vienošanos par Kipras apvienošanu izdosies panākt, referendums par to varētu notikt jau šogad vasarā. Iepriekš šāds referendums jau ir noticis - 2004.gadā. Kipras turki toreiz ANO izstrādāto apvienošanās plānu referendumā pārliecinoši atbalstīja, bet noraidīja Kipras grieķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti