Pēc Daukšta domām, ASV sabiedriskā un politiskā doma jorpojām seko saviem panākumiem pēc Otrā pasaules kara, kad, veiksmīgi likvidējot totalitāros režīmus un pārvaldes sistēmu tādās valstīs kā Vācijā un Japānā, izdevās tur radīt ASV izpratnei pieņemamu demokrātisko sistēmu. Šī iemesla dēļ ASV arī šobrīd uzskata, ka ir iespējams “eksportēt viņu demokrātiju tā, lai tā būtu veiksmīga arī citās sabiedrībās”. Tomēr jau Arābu pavasaris nedeva cerētos rezultātus un parādīja, ka šī teorija nav veiksmīga gadījumos, kad politiskā sistēma saskaras ar citādāku vērtību skalu, piebilda vēsturnieks.
Arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors piekrita, ka daļa amerikāņu vēlas, lai viņu valsts ārpolitika būtu tendēta uz aktīvu rīcību, bet daļa patiešām sevi saredz kā demokrātijas ideoloģiskos līderus, kuru uzdevums ir rādīt piemēru un palīdzēt citām valstīm.
Kudors paskaidroja, ka ASV sabiedriskajai domai ir divas dažādas pozīcijas attiecībā uz bruņota spēka lietošanu – pirmā, kas balstās uz ASV pozitīvo pieredzi Pirmajā pasaulēs karā, kad, pateicoties amerikāņu karaspēkai izdevās panākt konflikta izbeigšanu. Savukārt otrā pozīcija tiek pamatota ar negatīvo pieredzi Vjetnamā un Irākā.
“Obama vairāk ir ietekmējies no šīs otrās - negatīvās pieredzes. Neskatoties uz to, ka militārā operācijas puse bija veiksmīga, kampaņu Irākā kā izdevušos nevērtē pat paši ASV pilsoņi. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Obama negrib saasināt starptautisko situāciju,” teica Kudors, atsaucoties uz Obamas teikto par to, ka ar militāru spēku nav iespējams rast risinājumu tur, kur sabiedrība nav gatava kompromisam.
Kudors arī piebilda, ka savas prezidentūras laikā Obama ir piedzīvojis ideoloģisku krīzi, jo sākotnēji “vēlējies redzēt pasauli mazliet baltāku un pūkaināku, nekā tā ir”, taču realitātē nācies saskarties ar spiedienu no visām pusēm.
Ziņots, ka ceturtdien, 15.oktobrī, ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ASV apturēs savu spēku iziešanu no Afganistānas, saglabājot tūkstošiem karavīru nemierīgajā valstī līdz 2017.gadam. Un arī pēc tam valstī paliks pieci ar pusi tūkstoši karavīru. Tie būs dislocēti četrās vietās – Kabulā, Bagrāmā, Džalālābādā un Kandahārā.
Tiesa, ASV negrasās iesaistīties kaujās un vairāk grasās nodarboties ar Afganistānas spēku konsultēšanu, kā arī karavīru trenēšanu.
Tādējādi ASV pagarinās savu palikšanu Afganistānā vēl par vienu līdz diviem gadiem. ASV karavīri Afganistānā ir kopš 2001. gada.
