Venecuēla ar simtiem karavīru cenšas savaldīt laupīšanas un vardarbību valsts rietumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Venecuēlā valdība paziņojusi, ka nosūta simtiem karavīru uz vienu no reģioniem, ko skārušas plašas laupīšanas un vardarbība. Valstī jau vairākas nedēļas turpinās protesti pret sociālistu prezidenta Nikolasa Maudro valdību. Bojā gājuši desmitiem cilvēku. ASV mēģina panākt, lai Venecuēlas krīze tiek apspriesta ANO Drošības padomē, izskanot brīdinājumiem, ka notiekošais var pāraugt pilsoņu karā.

Venecuēlā pēdējās nedēļās gājuši bojā jau vismaz 43 cilvēki, kopš aprīļa sākumā ar jaunu sparu uzliesmoja protesti pret sociālistu prezidentu Nikolasu Maduro. Demonstrācijās piedalījušies simtiem tūkstoši cilvēku, pieprasot viņa atkāpšanos un ārkārtas vēlēšanas.

Nav pazīmju, ka krīze varētu drīzumā rimties.

Ielās iziet arī Maduro atbalstītāji. Turpinās sadursmes starp protestētājiem un valdības spēkiem. Upuri ir abās pusēs.

Jaunākais upuris ir 15 gadus vecs pusaudzis, kurš tika nošauts Sankristobalas pilsētā valsts rietumos, kad bija izgājis no mājām nopirkt miltus. Tas notika Venecuēlas rietumu Tačiras štatā. Tur šonedēļ protestos gājuši bojā trīs cilvēki.

Varasiestāžu kontrole pēdējos gados novājinājusies, un Tačiras štats ir viens no reģioniem, kas piedzīvojis visvairāk vardarbības. Šonedēļ ziņo par jaunām nekārtībām, vandālismu un veikalu izlaupīšanām. Trešdien varasiestādes ziņoja, ka iepriekšējā naktī izlaupīti aptuveni 20 veikali un restorāni, kā arī skola. Tāpat aizdedzināti divi policijas iecirkņi un uzbruks militāristu kontrolpostenim.

Lai censtos pārņemt kontroli pār situāciju, valdība paziņojusi, ka uz Tačiras štatu, kas atrodas pie Kolumbijas robežas, sūta vairāk nekā divus ar pusi tūkstošu karavīru. Venecuēlas aizsardzības ministrs Vladimirs Padrino apsūdzēja opozīciju, ka tā mēģina izraisīt pilsoņu karu un grib „Venecuēlu pārvērst vēl vienā Sīrijā”.

Protestētāji vaino Maduro par ekonomisko krīzi, kas smagi skārusi valsti, kas ir bagāta ar naftu, bet kuras cena pēdējos gados strauji nokritās. Inflācija sasniegusi trīsciparu skaitu, Venecuēlu piemeklējis akūts pārtikas, medikamentu un citu pamatpreču trūkumus.

Maduro atkāpties atsakās un apsūdz centriski labējo pozīciju par centieniem sarīkot valsts apvērsumu ar ASV atbalstu. Viņš aicina savus atbalstītājus aizstāvēt sociālistu „revolūciju”, ko 90.gadu beigās aizsāka viņa priekštecis Ugo Čavess.

Venecuēla arī centusies bloķēt centienus politisko un ekonomisko krīzi apspriest tādā starptautiskajā organizācijā kā Apvienotās Nācijas. Karakasa uzstāj, ka tā ir valsts iekšējā lieta, bet tos, kas aicina to apspriest starptautiski, apsūdz par iejaukšanos.

Tostarp Savienoto Valstu vēstniece ANO Nikija Heilija brīdinājusi, ka Venecuēla atrodas uz „humānās krīzes sliekšņa”. Viņa trešdien aicināja citas pasaules valstis izdarīt spiedienu uz Maduro ievērot cilvēktiesības, brīdinot, ka, neatrisinot krīzi, notikumu attīstība var izvērsties kā tas bija „ar Sīriju, Ziemeļkoreju, Dienvidsudānu, Burundi, Birmu”.

Venecuēlas vēstnieks ANO Rafels Ramirezs savukārt paziņoja, ka viņa valsts „atrisinās pati savas iekšējās problēmas” un nepieņems iejaukšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti