Tikai 44 hektāri – tik liela vai maza ir Vatikāna pilsētvalsts. Tās vadītājs – Romas bīskaps jeb pāvests. Tomēr ne velti īpaši svinīgos brīžos Romas pāvests nāk klajā ar uzrunu “Urbi Et Orbi” - “pilsētai un pasaulei”. Jau kopš viduslaikiem Svētajam Krēslam ir suverēna vara. Tā ir arī pasaulē senākā organizācija ar pārstāvjiem 176 valstīs.
Lielākā konfrontācija 20. gadsimtā tam bijusi ar Padomju Savienību, kas sākotnēji izvērsa represijas pret Katoļu baznīcu Varšavas pakta valstīs.
“Pāvests? Cik viņam ir divīziju?“ šo sarkastisko jautājumu piedēvē Staļinam dažādos vēstures kontekstos. Visticamāk, tas 1930. gados teikts franču politiķim - vēlāk par kolaboracionismu nošautajam Pjēram Lavālam. Vēloties iemantot pāvesta labvēlību, Padomju Savienības līderim ieminējies par katoļu baznīcas stiprināšanu Krievijā. Liktenīga ironija, ka Katoļu baznīca bija viens no spēkiem, kas galu galā palīdzēja noārdīt visu Varšavas paktu.
Svētais Krēsls iesaistījās arī Kubas krīzes risināšanā, kad pasaule, iespējams, par mata tiesu izvairījās no kodolkara.
Katolicisms ir vadošā reliģija Latīņamerikā, tādēļ katoļu baznīcai ir ietekme pat šī reģiona sociālisma zemēs. Jaunākais piemērs – Venecuēla.
Ieilgušajos protestos pret sociālistisko prezidentu Nikolasu Maduro, vietējā katoļu baznīca Karakasas arhibīskapa Horhes Urosas vadībā nepārprotami nostājusies pret autoritārisma nostiprināšanu. Vietējie bīskapi neapmierināti ar nodomu pārrakstīt Venecuēlas konstitūciju un līdzās runā par morālo pagrimumu, kas notiek līdzās valsts ekonomiskajam sabrukumam. 15. augusta Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos viņi aicināja lūgties par Venecuēlas atbrīvošanu no komunisma un sociālisma ķetnām. Maduro pagaidām atbildējis vien ar to, ka bīskapu iejaukšanās esot nožēlojama un vērtējama kā vardarbīgs uzbrukums Venecuēlas likumīgajai valdībai.
Tikmēr Romas ielokā esošais Vatikāns nogaida. Pāvests Francisks pat vainots pārāk samiernieciskā nostājā pret notikumiem Venecuēlā. Kritiķi to cenšas saistīt ar viņa simpātijām sociālistiskai iekārtai un jau salīdzina to ar Baznīcas samierniecisko nostāju Aukstā kara laikā. Vatikāna Austrumu politiku tolaik mainīja poļu izcelsmes pāvests Jānis Pāvils II. Eskalējoties vardarbībai Venecuēlā, varētu mainīties arī pāvesta Franciska nostāja. Venecuēlas bīskapi apgalvo, ka Romas Pāvests ir viņu pusē, un tas var izrādīties smags trieciens Maduro valdībai.
Pāvestam nav tanku. Vien pīķiem bruņotā ceremoniālā šveiciešu gvarde. Tomēr prezidentam Maduro der atcerēties vēsturi. Napaleons Bonaparts savulaik piekodināja savam sūtnim Romā izturēties pret pāvestu tā, it kā viņam būtu būtu 200 000 vīru liela armija.
