Vācu politiskā sistēma un daudzveidīgie dati par sabiedrības noskaņojumu, neļauj šaubīties par Angelas Merkeles un viņas vadīto Kristīgo Demokrātu Savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu uzvaru vēlēšanās.
Pēdējās aptaujas, kas publicētas pirms vēlēšanām, liecināja, ka pašreizējās Kancleres vadīto politisko spēku atbalsta pat līdz 36% vēlētāju. Savukārt tuvākos konkurentus – Martina Šulca vadītos sociāldemokrātus – vien salīdzinoši 18% līdz 21% no Vācijas 61,5 miljoniem vēlētāju. Savukārt kā trešie parlamentā nonāks galēji konservatīvā un nacionāli neiecietīgā partija “Alternatīva Vācijai”. Tai pēdējās aptaujas pirms vēlēšanām uzrāda pat 13% augstu vēlētāju atbalstu.
Pretēji dažu valstu mediju paustajam, ka patiesībā atbalsts varētu būt vēl lielāks, pati partija ne uz ko tādu necer.
"Mēs ceram gūt trešo labāko rezultātu vēlēšanās. Tādējādi mēs būtu opozīcijas līderi un tas mums būtu ļoti svarīgi. Runājot procentos, jebkurš rezultāts virs desmit procentiem būtu izcils rezultāts partijai, kas dibināta tik vien kā pirms četriem gadiem.
Tādēļ pat, ja mēs ieiesim Bundestāgā tikai ar astoņiem vai deviņiem procentiem, tas būtu milzīgs panākums," uzskata Ronalds Glēzers “Alternatīva Vācijai” deputāts Berlīnes parlamentā, partijas runasvīrs.
“Alternatīva Vācijai” kļuva populāra viena atsevišķa temata dēļ – sabiedrības neapmierinātību ar nekontrēlēto bēgļu uzņemšanu, kas sākās 2015.gada rudenī, kad bēgļu un patvēruma meklētāju vilnis no Sīrijas un citām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm sasniedza Eiropu.
Vietumis sastopams viens no raksturīgajiem Alternatīvas Vācijai plakātiem – grūtnieces vēders un pavadošais teksts – jaunus vāciešus mēs uztaisīsim paši. Vācijas parlamentā – Bundestāgā – jau iezīmēta vieta partijas “Alternatīva Vācijai” frakcijai.
Tā būs pirmā reize kopš 1957.gada, kad šāda veida spēks pārstāvēts Vācijas parlamentā. Turklāt, ja viņi apsteigs citas opozīcijas partijas, tad kļūs par opozīcijas līderiem, kas sniedz zināmas priekšrocības.
Jautāts, ko nozīmē opozīcijas vadīšana un kādas iespējas tas sniedz, Ronalds Glēzers iezīmēja ainu, kas varētu īstenoties pēc vēlēšanām.
"Tas nozīmētu, ka mūsu līderis uzstātos pirmais. Un ļautu pirmajam atbildēt Angelas Merkeles runām. Kā vadošā opozīcijas partija, mēs arī būtu plašāk pārstāvēti publiskajā telpā, piemēram, televīzijās. Un mums tas būtu ļoti svarīgi," viņš klāsta.
Tāpat "Alternatīva Vācijai" cer, ka spēs pārliecināt citas partijas par labu savai politikai.
"Jā, mēs ceram, ka pēc četriem gadiem Bundestāgā citas partijas nosecinās, ka “Alternatīva Vācijai” nav tik slikta, kā tās apgalvojušas šajā vēlēšanu kampaņā. Mēs nepārliecināsim viņus, bet mēs pārliecināsim vēlētājus, lai tādējādi gūtu vēl vairāk balsu nākamajās vēlēšanās," nosaka Glēzers.
Tomēr šī gada laikā pakāpeniski mainījusies arī Merkeles pārstāvēto Kristīgie demokrātu pozīcija migrācijas jomā. Tie, kam nav piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir jādeportē uz savām valstīm. Un tagad Kristīgie demokrāti pat kritizē savus partnerus lielajā koalīcijā – Sociāldemokrātisko partiju - par to, ka pavalstīs, kur vadošais spēks ir sociāldemokrāti vai zaļie izraidīšanas nenotiek vai arī tiek veiktas nelabprāt.
Lielākā vēlēšanu intriga ir patiesībā ir par to, vai atkal veidosies lielā koalīcija ar sociāldmorkātiem, vai arī viņi pāries opozīcijā un vadīs to.
"Šis balojums ir par drosmi raudzīties nākotnē bez bailēm. Nākamie četri gadi nedrīkst būt letarģijas un stagnācijas gadi ar Angelu Merkeli, kura vada valsti kā līdz šim. Nē, mums ir vajadzīgs kanclers, kuram ir drosme uzņemties veidot mūsu valsts nākotni un es lūdzu no jums to uzticēt man!" aģitē sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs.
Viesojoties Sociāldemokrātiskās partijas frakcijā Bundestāgā, Latvijas Televīzija pārliecinājās, ka noskaņojums ir ļoti sakāvniecisks, un pēc vēlēšanām varētu atskanēt paziņojumi par vadošo sociāldemokrātu figūru nomaiņu un pārjaunotnes procesiem partijā.
Vācijā vēlēšanas tradicionāli noris svētdienās. Uzstājoties pēdējā lielajā priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Berlīnes centrā, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis Martins Šulcs uzsvēra – šī vēlēšanu svētdiena nebūs kā kura katra, jo ļoti daudz likts uz spēles.
Tiesa, šī vēlēšanu diena nebūs kā kura katra arī tādēļ, ka vienlaikus norisināsies pasaulslavenais Berlīnes maratons. Tas sašķels pilsētu divās daļās un apgrūtinās pārvietošanos. Sagaidāmās grūtības ir tik lielas, ka vienlaikus ar paziņojumu par iecirkni, kurā jānodod balss, vēlētāji Berlīnē saņēma arī informatīvu shēmu, kā apiet vai šķērsot maratona ceļu.
