Tagad abu valstu nesaskaņas draud izvērsties jaunā līmenī. Turcijas prezidents Erdogans piektdien aicināja Vācijā dzīvojošos turkus septembrī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās nebalsot par trim partijām – kancleres Merkles koalīcijas valdībā ietilpstošajiem kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem, kā arī „zaļajiem.”
Erdogans bez aplinkiem paziņoja, ka visas šīs partijas ir „Turcijas ienaidnieki”.
No Vācijā dzīvojošajiem trīs miljoniem turku vēlēšanās drīkst piedalīties aptuveni trešā daļa.
Šādi Turcijas prezidenta paziņojumi nekavējoties izraisīja asu Berlīnes nosodījumu. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls uzsvēra, ka tā ir „nepieredzēta iejaukšanās [Vācijas] suverenitātē” un Erdogans „vēlas Vācijā sakūdīt cilvēkus citu pret citu”.
Vēl atklātāks bija sociāldemokrātu kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs – viņš teica, ka Erdogans „zaudējis jebkādu mēra sajūtu”.
Ar to vārdu apmaiņa vēl nebeidzās. Sestdien Turcijas prezidents savukārt kritizēja Berlīni par to, ka tā kritizēja viņa Vācijā dzīvojošajiem turkiem veltītos paziņojumus.
Uzrunājot atbalstītāju pūli Turcijas dienvidos, Erodgans īpaši asus vārdus veltīja Vācijas ārlietu ministram Gabriēlam.
Gabriēls „nezina robežas”, kas viņš tāds ir, ”lai runātu ar Turcijas prezidentu?”, paziņoja Erdogans.
Viņš atkāroja savu aicinājumu Vācijas balsstiesīgajiem turkiem nebalsot par trim iepriekšminētajām partijām, paziņojot, ka tās jāpārmāca, un ka tās ir izvērsušas kampaņu pret Turciju.
Vācijas valdība vairākkārt paudusi bažas par Turcijā notiekošajām tīrīšanām kopš pērnā gada valsts apvērsuma mēģinājuma – apcietināti vai no darba valsts iestādēs atlaisti desmitiem tūkstoši cilvēku. Vācija un citas Eiropas valstis arī nepieļāva Turcijas politiķu mēģinājumus pavasarī Eiropā rīkot mītiņus, lai aicinātu šeit dzīvojošos turkus atbalstīt prezidenta Erdogana pilnvaru būtisku palielināšanu aprīļa referendumā.
Papildus esošajām nesaskaņām, Spānijā sestdien pēc Turcijas pieprasījuma tika aizturēts Vācijas turku izcelsmes rakstnieks Doans Akhanli, kurš raksta par cilvēktiesībām Turcijā. Par to paziņoja Vācijas Ārlietu ministrija, piebilstot, ka tā ir pret šī rakstnieka izdošanu Turcijai.
Vēl nav zināms, kādas apsūdzības viņam izvirzītas. Berlīne viņa aizturēšanu nosodījusi kā politiski motivētu. Iepriekš Turcijā ieslodzīti arī vācu žurnālisti. Ankara arī pieprasa, lai Berlīne izdod Turcijai apmēram 4500 cilvēkus, kuri tiek vainoti par dalību pērn notikušajā apvērsuma mēģinājumā.