Pašreizējā Vācijas kanclere un kristīgo demokrātu vadītāja Angela Merkele, tās Bavārijas meitas partijas Kristīgo sociālās savienības līderis Horsts Zēhofers un sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs kopā ar šo politisko spēku delegācijas pārstāvjiem izstrādājuši 28 lappušu dokumentu, kas kļūs par pamatu gaidāmajām oficiālajām sarunām.
Dokumentā apkopoti partiju panāktie kompromisi vairākos jautājumos, arī par nodokļiem, imigrāciju un veselības aprūpi. Dokumentā tiek solīts izveidot stabilu un efektīvu valdību.
Pēc sarunām žurnālistiem Merkele atzina, ka viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir bijusi migrācija. Vienošanās paredz, ka turpmāk Vācijā netiks uzņemts vairāk par 220 000 migrantu gadā.
“Ir skaidrs, ka galvenā vienošanās sastāvdaļa ir migrācijas kontrole un organizēšana, kā arī patvēruma piešķiršanas un integrācijas pasākumi. Mums bija nepieciešams iziet caur sarežģītām sarunām, lai vienotos par to, kā tiks sadalīti pienākumi federālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Protams, ka mēs apzināmies, ka Vācijas pilsoņus šādas detaļas nerūp. Viņi vienkārši vēlas, lai valsts labi darbotos,” sacīja Merkele.
Tiek prognozēts, ka sarunas varētu ilgt līdz aprīlim.
Teorētiski gan pastāv iespēja, ka sarunas var tikt noraidītas. 21. janvārī paredzēta konference, kurā sociāldemokrātu partijas biedriem jāapstiprina sarunu sākšana ar Merkeli par “Lielās koalīcijas” atjaunošanu.
Daudzi šīs partijas biedri joprojām nav pārliecināti, ka stāšanās vēl vienā koalīcijā ar Merkeli nāks viņiem par labu. Aizvadītajās vēlēšanās sociāldemokrātiem bija sliktākais rezultāts pēdējās desmitgadēs. Daudzi to skaidro ar dalību līdzšinējā koalīcijā.
Arī Merkele, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas, nav bijusi droša, vai viņas vadītie kristīgie demokrāti, to Bavārijas sabiedrotā Kristīgi sociālā savienība un sociāldemokrāti spēs panākt vienošanos, tomēr tas izdevās.
Savukārt Šulcs atzina, ka sarunās bija sarežģīti brīži, taču ir sasniegts izcils rezultāts. Viņa vadītajai partijai vēl jādod apstiprinājums, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas sarunas.
“Ja mēs turpināsim tādā garā, kā notika zondēšanas sarunas, tad arī turpmāk sasniegsim lieliskus rezultātus. Abas sarunu puses izturas ļoti nopietni pret panākto progresu,” norādīja Šulcs.
Tikmēr Merkele paziņoja, ka viņas jaunā valdība strādās pie jauna starta Eiropai.
“Mēs strādāsim, lai izveidotu jaunu un stabilu valdību. Tas ir nepieciešams, jo pasaule mūs negaida. Mums jādod Eiropai jauns starts, jāizveido uzticama valdība. Radīsies stabilitāte, kas ļaus kopā ar Franciju meklēt jaunus problēmu risinājumus,” sacīja Merkele.
Arī Šulcs sacīja, ka “panāktā vienošanās ir Vācijas atbilde uz Parīzes un Briseles priekšlikumiem”.
“Mēs esam noskaņoti darīt visu, lai mūsu valsts politiskais un ekonomiskais svars sniegtu jaunu impulsu Eiropas projektam. Ņemot vērā to, kādi uzdevumi šobrīd ir pasaules priekšā, stipra Eiropa kā nekad agrāk atbilst mūsu interesēm. Šī pārliecība mūs vieno,” pauda Šulcs.
Vācijas politikas vērotāji cer, ka sarunās panāktais progress būs ļāvis izvairīties no mazākuma valdības izveides.
Valdības veidošanas procesam Vācijā uzmanīgi seko ne tikai pārējā Eiropa, bet arī citi pasaules spēlētāji. Bez spēcīgas valdības Berlīne nevar pilntiesīgi piedalīties turpmākās sarunās par Eiropas Savienības reformām. Piemēram, šobrīd bloka valstīm ir jāsaprot, kā izveidot Eiropas kopējo budžetu pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, jo naudas līdz ar to paliks mazāk.
Tāpat lielās partijas Vācijā apzinās, ka nespēja radīt valdību un ārkārtas vēlēšanu rīkošana var nākt par labu radikālām partijām un populistiem. Jau tagad pret migrāciju noskaņotā “Alternatīva Vācijai” ir trešais lielākais politiskais spēks parlamentā.
Vācija kopš Bundestāga vēlēšanām septembrī piedzīvojusi politisko krīzi, jo partijas nespēj izveidot vairākuma valdību. Lai izvairītos no jaunām vēlēšanām, Vācijas sociāldemokrāti piekrituši koalīcijas sarunu uzsākšanai ar kancleres Angelas Merkeles vadītajiem konservatīvajiem.
Vācijas sociāldemokrāti septembrī notikušajās vēlēšanās cieta smagāko neveiksmi kopš pagājušā gadsimta vidus. Pēc vēlēšanām Šulcs paziņoja par partijas aiziešanu opozīcijā, taču pēc “Jamaikas koalīcijas” sarunu izgāšanās piekrita iesaistīties jaunās sarunās par valdības veidošanu.
