Labrīt

Džeisijas formula: ir jānodibina attiecības vismaz ar vienu bērnunama bērnu

Labrīt

Pašvaldību vadītāju algas Igaunijā

Vācu armijas kazarmās atklāti arvien jauni pārkāpumi

Vācijas armiju satricinājusi virkne skandālu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vācijas bruņotos spēkus jeb Bundesvēru satricinājusi skandālu virkne. Jau vairākus mēnešus atklātībā viena pēc otras nāk arvien jaunas ziņas par karavīru piekoptām ārpusreglamenta attiecībām un pat pastrādātiem noziegumiem. 

Nebūšanas armijā kļuvušas arī par priekšvēlēšanu cīņas tematu. Aizsardzības ministrei Urzulai fon der Laienai politiskie konkurenti pārmet neprasmīgu nozares vadību.

Plānojuši uzbrukumus politiķiem

Skandālu sērija aizsākās šā gada janvārī, kad atklājās, ka kazarmās Bādenē-Virtembergā karavīri piekopuši seksuāli sadistiskus jaunu dienesta biedru uzņemšanas rituālus.

Vēlāk gaismā nāca līdzīgi pārkāpumi arī Bavārijā. Tur seksuāli pazemots kāds kaprālis un kareivji ar dienesta ieročiem šāvuši peles. Pēc tam parādījās informācija par jau senāk konstatētiem, bet noklusētiem vardarbības gadījumiem armijā arī citviet Vācijā.

Taču visvairāk uzmanības izpelnījies pēdējais skandāls – aizdomās par labēji ekstrēmistisku teroraktu plānošanu aizturēts kāds Vācijas bruņoto spēku virsleitnants un viņa dienesta biedrs. Izmantojot viltus identitāti, viņš vienlaikus ar dienestu Bundesvērā jau kopš 2015. gada bija Vācijā reģistrējies kā patvēruma meklētājs. Tas viņam izdevies, apgalvojot, ka nāk no kāda franciski runājoša reģiona Sīrijā.

Kā noskaidrots izmeklēšanā, vīrietis plānojis uzbrukumus politiķiem, kuri iestājas par atvērtību pret bēgļiem un migrantiem.

Kareivis jau studiju laikā 2014. gadā Francijā izcēlies ar labēji radikālām nosliecēm, tomēr tas nav bijis par šķērsli viņa uzņemšanai dienestā.

Vai šie notikumi  ir savstarpēji nesaistītu gadījumu virkne? Vai tomēr tie liecina par sistēmiskām problēmām un pat krīzi Vācijas bruņotajos spēkos? Šie jautājumi pašlaik nonākuši Vācijas politiskajā dienaskārtībā.

Armijas tēls Vācijā nav spožs

Aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena sākotnēji pauda, ka šis gadījums, it sevišķi apstāklis, ka armijas amatpersonas tik ilgi ignorējušas karavīra bīstamās noslieces, liecinot par vispārējām vadības problēmām bruņotajos spēkos.

Vēlāk, personīgi apmeklējot kazarmas Francijā, kurās bijis stacionēts aizturētais kareivis, ministre izteicās saudzīgāk: "Mums vajadzētu uzmanīties no vispārinājumiem. Vairākums mūsu kareivju ir pelnījuši atzinību un atbalstu. Taču tieši tādēļ, ka viņu devums ir tik lielisks, vēl jo rūgtāk ir apzināties, ka neliels mazākums šo labo slavu ir aptraipījis. Tāpēc mums ir rūpīgi jāizmeklē šī lieta."

Nav gan tā, ka armijas tēls Vācijā būtu bijis īpaši spožs līdz šim. Vēsturiski izveidojušos spēcīgo pacifistisko noskaņu dēļ plašos iedzīvotāju slāņos valda rezervēta, dažkārt pat nievājoša attieksme pret bruņotajiem spēkiem. Karavīra profesijas prestižs nav augsts.

Tāpat jau vairākus gadus kritikas objekts ir bruņoto spēku vājais tehniskais nodrošinājums. Tiek lēsts, ka lietošanas kārtībā ir vien 30%-70% Vācijas kara tehnikas.

Pārējie militārie līdzekļi ir helikopteri, kas nespēj pacelties gaisā, neiedarbināmi tanki, novecojušas lidmašīnas. Kopš Ukrainas kara sākuma, kad pieauga spriedze Eiropā un par Vācijas bruņojuma kritisko stāvokli sāka uztraukties arī NATO partneri, piemēram, Polija, valsts gan atvēlējusi papildus līdzekļus tehnikas remontam.

Nebūšanu sakne – profesionalizācijā?

Taču jaunie notikumi vedina uz jaunām bažām: vai tikpat neuzticami kā tehnika ir arī vācu armijas cilvēkresursi?

Profesionālā armija ir jauna institūcija Vācijā. Pagājuši vien seši gadi, kopš ar to Vācijā tika aizstāts obligātais militārais dienests. Tieši profesionalizācijā vairāki eksperti un mediji saskata armijas nebūšanu sakni. Proti, obligātajā dienestā armija reprezentējusi visu sabiedrību: līdzīgās proporcijās bijuši pārstāvēti visi tās slāņi, cilvēki ar raibiem politiskajiem uzskatiem un dažādām ģimenes vēsturēm.

Turpretī profesionālā armijā koncentrējas specifiska sabiedrības grupa: cilvēki, kurus kādu personīgu iemeslu dēļ aizrauj formas, ieroči un militāri rituāli. Šādas aizraušanās nereti ejot roku rokā ar labējiem politiskiem uzskatiem.

To, ka bruņoto spēku sastāvs ir mainījies un, formējot savas struktūras, armijai ir darīšana ar gluži citu sabiedrības daļu nekā obligātā dienesta laikos, atzinis arī kriminologs Kristians Feifers. Viņš vada pētniecības grupu, kas aizsardzības ministres rīkojumā drīz sāks zinātniski izmeklēt pārkāpumu cēloņus bruņotajos spēkos. Tomēr viņš uzsver: pagaidām, bez papildu informācijas kādu īpašību, pozitīvu vai negatīvu, piedēvēšana visiem vācu armijā dienējošajiem kā grupai būtu vien spekulācijas.

"Tas varētu izklausīties pārsteidzoši, taču mēs savu darbu sāksim, vispirms apzinot labās lietas bruņotajos spēkos.

Mēs identificēsim tādas grupas armijā, kurās valda priekšzīmīga uzvedība. Protams, arī negatīvās parādības mēs centīsimies atklāt. Taču, pirmkārt, tikai salīdzinot «labās» grupas ar «sliktajām», mēs varam nonākt pie secinājumiem, kas palīdzētu nākotnē novērst tamlīdzīgas problēmas. Pētījuma otrajā daļā aptaujāsim kopumā 20 000 karavīru, lai noskaidrotu, vai viņi ir pieredzējuši ārpusreglamenta attiecības armijā, vai par tām ziņojuši, kāpēc nav ziņojuši, un ja tomēr ziņojuši – kāda bijusi reakcija no vadības puses," teica Feifers.

Tikmēr aizsardzības ministre fon der Leiena jau paguvusi mainīt savu viedokli. Pēc parlamenta aizsardzības komitejas sēdes viņa šonedēļ paziņoja par plāniem būtiski reformēt armiju, pilnveidojot militārpersonu politisko izglītību un uzlabojot ziņošanas sistēmas par pārkāpumiem, vēl pirms noslēgusies izmeklēšana un sagaidīti pētījuma rezultāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti