Pirms gada notikušais terorakts Vācijas galvaspilsētā Berlīnē pēc notikušā raisījis negatīvas emocijas bojāgājušo tuviniekiem, kā arī cietušajiem, kas šodien apmeklē piemiņas pasākumu un dievkalpojumu netālu esošajā baznīcā. Tur uz zemes ir izveidota piemiņas vietā ar 17 metru gara apzeltītu plaisu, kas simbolizē dziļu brūci, kas atstāta cietušajiem pēc šī traģiskā notikuma. Bet baznīcas pakāpienos ir uzrakstīti visu bojāgājušo vārdi. Cilvēki šeit ierodoties lika svecītes un ziedus, gatavojoties dievkalpojumam.
Tomēr daudzi no teroraktā skartajiem vēl pirms tikšanās ar Merkeli ir viņai pārmetuši izvairīšanos. Jo Merkele tikai pirmdien un otrdien pirmoreiz tikusies ar vairākiem upuru tuviniekiem, līdz šim tikai apmeklējot terorakta vietu, bet personīgi nesazinoties un neizsakot līdzjūtību.
Pēc notikušā Merkele atzina, ka varasiestādes nav tikušas galā ar saviem pienākumiem, kas attiecas uz pienācīgu atbalsta nodrošināšanu bojāgājušo un cietušo tuviniekiem. „Man un visai federālajai valdībai tas nozīmē strādāt pie tā, lai varam uzlabot lietas, kuras nebija labi paveiktas. Un to darīt visu cilvēku labā, ne tikai to, kuri ir drošībā, bet arī cilvēkiem, kuru dzīve tika sagrauta vai kā citādi ietekmēta, lai varētu viņiem dot labākas iespējas uz atkalatgriešanos ierastajā dzīvē,” norāda Merkele.
Arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers uzsvēra, ka neviens cietušais teroraktā netiks atstāts viens un apsolīja pievērst pastiprinātu uzmanību, kā varasiestādes risinās „iespējamās pieļautās kļūdas”. Viņaprāt, „uzbrukumu vispār nedrīkstēja pieļaut”, taču vienlaikus viņš atzina, ka tā ir „rūgtā patiesība”, ka „atvērtā sabiedrībā valsts nevar pilnībā garantēt un aizsargāt savus piederīgos”. Šteimeiers uzskata, ka pašlaik „ir svarīgi saprast, kur vācu varasiestādes pieļāvušas kļūdas”, lai tās varētu nākotnē novērst.
Tā, piemēram, Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss nācis klajā jau ar konkrētu priekšlikumu, kā valsts varēja labāk palīdzēt cietušajiem pēc terorakta Berlīnē. Viņš piedāvājis kādā no ministrijām izveidot koordinācijas biroju, kur cietušie un viņu tuvinieki varētu nekavējoties vērsties. Māss piebilda, ka kontaktpersona atbildētu par visu Vācijas teritoriju, risinot jautājumus, kas saistīti pēc uzbrukuma.
Jāņem vērā, ka Vācijas varasiestāžu redzeslokā 24 gadus vecais terorakta rīkotājs - tunisietis Aniss Amri - bija atradies jau ilgāku laiku, taču policija cerēja, ka viņš, iespējams, aizvedīs pie citām svarīgākām džihādistu grupējuma autoritātēm.
