Vācijā pērn reģistrēti 186 000 jauni pavēruma lūdzēji, liecina valsts Iekšlietu ministrijas dati. Tas ir par 100 000 mazāk nekā gadu iepriekš. Un daudz mazāk nekā 2015.gadā.
Tad migrācijas krīzes karstumā Vācijā ieradās tuvu miljonam patvēruma meklētāju un migrantu pēc tam, kad kanclere Merkele pasludināja atvērto durvju politiku. Šis lēmums sašķēla valsti, un tas bija redzams rudenī notikušo Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos.
Jaunāki dati liecina, ka migrācijas plūsmas uz Vāciju turpina mazināties. Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs otrdien, 16. janvārī, vērtēja, ka krīze ir "pārvarēta". Vienlaikus viņa ieskatā šis skaitlis – 186 000 – joprojām ir pārāk liels, un viņš aicināja labāk aizsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas un ciešāk pievērsties migrācijas cēloņu risināšanai.
Mezjērs arī paziņoja, ka pērn piespiedu kārtā deportēti 26 000 cilvēku, bet vēl vairāk – 30 000 – atgriezušies dzimtenē brīvprātīgi.
2017.gadā lielākais skaits patvēruma meklētāju bija no Sīrijas – gandrīz 50 000, jau daudz mazākos skaitļos sekoja irākieši un afgāņi. Kopumā bēgļu skaits no šīm konflikta plosītajām valstīm ir krietni samazinājies. Mezjērs to daļēji skaidroja ar tā dēvētā Balkānu maršruta slēgšanu.
Vācijas iekšlietu ministrs teica arī, ka varasiestādes spējušas uzrādīt būtisku progresu patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesā, kā arī tagad spēj labāk identificēt migrantus, kas varētu radīt potenciālus draudus drošībai.
Dati par 2017.gadu un jaunu migrantu skaita turpmāka samazināšanās ir labas ziņas kanclerei Merkelei. Viņas konservatīvie uzvarēja parlamenta vēlēšanās septembrī, tomēr rezultāts bija sliktākais pēdējās desmitgadēs. Par trešo lielāko partiju Bundestāgā tagad kļuvusi stingri pret imigrāciju noskaņotā partija "Alternatīva Vācijai".
Imigrācija ir viens no klupšanas akmeņiem Merkeles konservatīvo un sociāldemokrātu sarunās par tā dēvētās lielās koalīcijas turpināšanu.
Pagājušajā nedēļā gan tika panākta sākotnējā vienošanās par sadarbības turpināšanu, tomēr koalīcijas sarunu turpināšanai šonedēļ vēl būs vajadzīgs sociāldemokrātu partijas kongresa "jā" vārds.
Sarunās Merkeles konservatīvo Bavārijas meitaspartija Kristīgi sociālā savienība pieprasījusi noteikt uzņemamo patvēruma meklētāju griestus – aptuveni 200 000 gadā, pret ko iebilst sociāldemokrāti. Taču pērnā gada skaitlis ir mazāks par pieprasītājiem griestiem, kas var radīt pamatu pozīciju mīkstināšanai.
