Ankara aicinājusi Berlīni nepiešķirt patvērumu militārpersonām. Mediji vēstījuši, ka patvēruma lūgumus iesnieguši arī Turcijas armijas virsnieki, kas Vācijā strādā NATO struktūrās.
Vācija ir saņēmusi 136 patvēruma lūgumus no personām, kam ir Turcijas diplomātiskās pases. Par to vēsta Vācijas mediji. Tie citē Vācijas Iekšlietu ministrijas atbildes vēstuli kādam deputātam, kurā šis skaitlis apstiprināts, norādot, ka tajā iekļauti arī ģimenes locekļi, kuriem tāpat ir diplomātiskās pases.
Šie ir Iekšlietu ministrijas dati par laiku no 2016.gada augusta līdz šī gada janvārim.
Iekšlietu ministrijas vēstulē gan teikts, ka tai nav datu par to, cik no patvēruma lūdzējiem ir diplomāti, un cik – karavīri, kas atrodas NATO bāzēs. Nav skaidrs, vai kāda no patvēruma lūdzējiem iesniegums ir apmierināts.
Iepriekš janvāra nogalē žurnāls "Der Spiegel" un raidorganizācija ARD vēstīja, ka patvērumu lūguši apmēram 40 Turcijas armijas virsnieki, kas Vācijā strādāja NATO struktūrās. Viņi baidās, ka Turcijā viņus var apsūdzēt par līdzdalību apvērsuma mēģinājumā vai tā atbalstīšanu, un uzskata, ka tādā gadījumā Turcijā viņiem nebūs garantēta taisnīga tiesa.
Iepriekš janvārī Grieķijā Augstākā tiesa nobloķēja astoņu turku virsnieku izdošanu Turcijai, kur viņi apsūdzēti par līdzdalību apvērsuma mēģinājumā. Viņi ieradās Grieķijā dažas stundās pēc 15.jūlija nesekmīgā apvērsuma. Grieķijas tiesa secināja, ka Turcijā viņiem nebūs garantēta taisnīga tiesa. Ankara pēc tam Atēnām iesniedza jaunu prasību karavīru izdošanai, tiesas lēmumu nosodot kā politiski motivētu.
Avoti vēsta, ka šīs nedēļas sākumā Grieķijā ieradušies vēl divi turku karavīri. Viņi patvērumu lūguši nelielā robežpilsētā pie Turcijas.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdība par apvērsuma mēģinājumu apsūdz ASV dzīvojošo turku garīdznieku, savulaik Erodgana sabiedroto Fetullu Gilenu. Viņš savu saistību ar puču kategoriski noliedz. Kopš apvērsuma mēģinājumu uz aizdomu pamata par tā atbalstīšanu vai saitēm ar Gilena kustību Turcijā arestēti aptuveni 40 000 cilvēku, bet vēl 100 000 valsts iestādēs strādājošo atlaisti vai uz laiku atstādināti. Tāpat slēgti desmitiem mediju un arestēti aptuveni 150 žurnālistu.
Tīrīšanu apjoms radījis starptautisku satraukumu, un Vācija bijusi viena no skaļākajām bažu paušanā par masu arestiem.
Ankaras un Berlīnes diplomātiskajās attiecībās vēl lielāku saspīlējumu var radīt arī aprīlī gaidāmais referendums Turcijā par izmaiņām konstitūcijā. Iedzīvotājiem būs jālemj, vai samazināt parlamenta pilnvaras un piešķirt lielākas pilnvaras prezidentam. Erdoganu atbalstošās partijas kontrolētais parlaments grozījumus jau atbalstījis.
Vācijā dzīvo apmēram trīs miljoni turku izcelsmes cilvēku, daļa no kuriem varēs balsot gaidāmajā referendumā. Pagājušajās sestdienā Turcijas premjers Binali Jildirims piedalījās mītiņā Oberhauzenē, Vācijas rietumos, aicinot Vācijā dzīvojošos turkus atbalstīt konstitūcijas grozījumus. Viņš paziņoja, ka Erdoganam ir plāni pašam ierasties martā, bet oficiāli tas nav apstiprināts.
Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš brīdinājusi Ankaru un valstī dzīvojošos turkus nepārnest politisko spriedzi uz Vāciju.
