Viņi ir iesaistīti ASV vadītās koalīcijas cīņā pret džihādistu grupējumu “Daīš” jeb „Islāma valsts”.
Berlīne Ankaras rīcību nosaukusi par „pilnīgi nepieņemamu”, un šī nav pirmā reize, kad Vācijas deputātiem liegts apmeklēt Indžirlikas bāzi.
Turcijai un Vācijai briest jauns diplomātiskais skandāls. Netālu no Sīrijas esošajā bāzē, kuru liedza apmeklēt vācu deputātiem, dislocētas aptuveni 250 Vācijas militārpersonas. Vācijas karavīru misija ir kaujas operāciju atbalsts cīņā pret džihādistu grupējumu „Islāma valsts”, piemēram, novērošanas lidojumi. Vācija ir daļa no ASV vadītās koalīcijas, kas veic uzlidojumus pret grupējuma pozīcijām Sīrijā un Irākā.
Saskaņā ar vācu ziņu aģentūras DPA rīcībā esošo informāciju, viens no iemesliem, kāpēc deputātiem liegta piekļuves bāzei, ir tas, ka Vācija sniegusi patvērumu vairākām Turcijas militārpersonām, kam Turcijā izvirzītas apsūdzības par saistību ar pērnās vasaras nesekmīgo valsts apvērsuma rīkošanu.
Vācijas mediji iepriekš ziņojuši, ka Vācijā politisko patvērumu lūguši vairāk nekā 400 turku militārpersonu, diplomātu, tiesnešu un citas amatpersonas.
Berlīne pirmdien nosodīja NATO sabiedrotās Ankaras lēmumu bloķēt parlamentāriešu piekļuvi Indžirlikā bāzētājiem karavīriem. Kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Vācija savus karavīrus varētu pārvietot uz citu valsti, ja Turcija turpinās bloķēt piekļuvi bāzei.
Merkele norādīja, ka Berlīne turpinās runāt ar Ankaru, taču paralēli ir jāapsver citas alternatīvas, un viena no tām ir Jordānija.
Jordānija nodrošina „vislabākos apstākļus”, savukārt piebilda Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Kā citas iespējas izskatīta Kuveita un Kipra.
Alternatīvas izskatītas jau pēc tam, kad Turcija pērn delegācijai, kurā bija Vācijas parlamenta Aizsardzības komitejas locekļi, arī sākotnēji liedza apmeklēt bāzi. Vēlāk pēc dažiem mēnešiem atļauja tomēr tika sniegta.
Toreiz iemesls bija tas, ka Vācijas parlaments bija pieņēmis rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados turku Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu. Turcija to allaž kategoriski noraidījusi un asi iebildusi pret termina „genocīds” lietošanu.
Kaut Vācija tagad brīdina, ka savas militārpersonas no NATO sabiedrotās Turcijas bāzes var pārvest uz citu valsti, Aizsardzības ministrija tomēr vienlaikus norāda, ka tas būtu darbietilpīgs process un prasītu vairākus mēnešus.
