Ir drēgns decembra rīts. Debesis ietītas pelēku mākoņu vatē. Pulkstenis rāda dažas minūtes pirms astoņiem. Kopā ar “Frontex” preses koordinatoru Grieķijā Latvijas Radio korespondente atrodas Lesbas salas ziemeļdaļā, skaistajā zvejnieku ciemā Skala Sikaminejas. Tieši šajā vietā ir iespējas satikt Bulgārijas robežas policijas pārstāvjus, kas piedalās Eiropas robežu un krasta apsardzes kopējā jūras operācijā ar nosaukumu „Poseidon”. Šī operācija tiek rīkota uz Grieķijas un tātad arī Eiropas Savienības ārējām robežām.
Tur vien dažu kilometru attālumā jūras otrajā krastā ir jau Turcija. Piepūšama gumijas motorlaiva ar Bulgārijas kuģa apkalpes locekļiem pietauvojas krastam ar dažu minūšu aizkavēšanos. Kā noskaidrots vēlāk, tam ir nopietns iemesls – nupat Grieķijas teritoriālajos ūdeņos iepeldējusi laiva ar migrantiem un tika lemts, kurš uzņems viņus uz klaja.
Piepūšamā laiva ar lielu ātrumu traucas pa viļņiem. Tieši ar šīs ātrumlaivas palīdzību glābj migrantus, kas iekrīt jūrā, vai arī nogādā uz krastu cietušos, kam steidzami nepieciešama medicīniska palīdzība.
Drīz parādās lepns un iespaidīgs bulgāru patruļkuģis “Obzor”. Piepūšamā laiva pieredzējuša kapteiņa vadībā ar lielu rūkoņu iestūrē speciāli paredzētajā nodalījumā kuģa aizmugurē.
Daži svarīgi skaitļi, kas raksturo šo Bulgārijas patruļkuģi: tas ražots Nīderlandē pirms septiņiem gadiem un sver 200 tonnas, garums ir 42 metri un platums – septiņi metri. Kopumā ir divas komandas, katrā 14 apkalpes locekļi.
Maldinošs priekšstats par mierīgo jūru
Bulgārijas robežas policisti patrulē Lesbas salas piekrastē katru nakti no pulksten sešiem vakarā līdz desmitiem rītā.
“Mums ir radari un infrasarkanā sistēma. Šajās bildēs no radara redzam krasta līniju. Un te mēs redzam mērķus – laivas vai zvejas kuģus,” par darba uzdevumiem stāsta kuģa kapteinis Veselins Paskalevs, kurš savas dzimtenes robežas sardzē stāv jau 27 gadus.
Viņš atzīst, ka Melnajā jūrā ir sarežģītāki kuģošanas apstākļi. Tomēr arī Egejas jūras ziemeļaustrumos vēji mēdz būt stipri un viļņi augsti. Lai gan no krasta var rasties iespaids, ka jūra ir mierīga, šis priekšstats ir maldinošs.
Plānās laivelēs nakts melnumā
Migranti, pat nemācēdami peldēt, sēžas plānās laivelēs un nakts melnumā dodas Grieķijas krasta virzienā. “Lai pārvietotos šajās laivās, laika apstākļi nav īpaši labi. Jo piepūšamās laivas ir plānas, bieži vien ar rokām darinātas un nav drošas,” norāda Paskalevs.
Līdzīgā laivā līdz ar pirmajiem saules stariem no Turcijas krastiem Grieķijas virzienā devās 45 migranti, no tiem astoņi bērni un astoņas sievietes no Sīrijas, Palestīnas, Kambodžas, Irākas, Kamerūnas, Gvinejas, Jemenas, Somālijas un Kongo Republikas.
Pirmais viņus pamanīja NATO militārais kuģis, kas līdz ar Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras kuģiem patrulē Grieķijas teritoriālajos ūdeņos. NATO kuģu komandas galvenais uzdevums ir pamanīt migrantu laivas un paziņot par tām atbilstoši Turcijas vai Grieķijas krasta apsardzei atkarībā no tā, kuras valsts ūdeņos noteikta laiva. Šajā gadījumā Turcijas pusē nenoreaģēja laikus, laiva šķērsoja Grieķijas robežu un lēmums par migrantu glābšanas operāciju bija jāpieņem Grieķijas jūras glābšanas koordinācijas centram.
Noprotams, ka Turcijas krasta apsardze mēdz neatbildēt un palaist garām arī citus robežas šķērsotājus.
Bulgārijas kuģa kapteinis Veselins Paskalevs apraksta šī rīta starpgadījumu: “Šonakt bija kluss, taču no rīta parādījās šī laiva ar migrantiem. Jūs varat to tagad redzēt. Laiva nāca no Turcijas krastiem. Mēs bijām ceļā, lai paņemtu jūs, kad ar mums sazinājās saistībā ar šo incidentu. Mēs devāmies tajā virzienā, bet Grieķijas krasta apsardzes kuģis bija tuvāk, un viņi paņēma migrantus uz sava klaja.”
Pārpildītās laivas
Grieķijas jūras robežu minētie migranti sasniedza aptuveni pulksten pusastoņos no rīta, un tas nozīmē, ka no Turcijas krasta viņi sāka ceļu aptuveni stundu iepriekš. Cilvēku tirgotāji cenšas iesēdināt migrantus laivā kādā maz apdzīvotā vietā Turcijas krastos, kur nav ne ciemu, ne kādu ēku un arī piekrastes nav klinšainas.
Parasti laivās, kas paredzētas maksimāli 15 cilvēkiem, tiek iestūķēts sešas, septiņas reizes lielāks cilvēku skaits. Rezultātā cilvēku nāves ir neizbēgamas.
Novembra beigās pulksten četros no rīta šis pats bulgāru patruļkuģis “Obzor” glābis kopumā 120 migrantus, kas ieradās divās laivās. No vienas laivas izcēla arī desmitgadīgu afgāņu puisi, kurš bija bezsamaņā. Viņu nogādāja slimnīcā, kur konstatēja puisēna nāvi no nosmakšanas.
Kopumā šogad Vidusjūrā gāja bojā vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, sešdesmit no tiem – Grieķijas tuvumā. Tomēr šogad Vidusjūrā ar “Frontex” reaģēšanas resursu iesaistīšanos izglāba vairāk nekā 30 tūkstošu cilvēku dzīvību, desmit tūkstošus no tiem – Egejas jūrā.
“Lielākoties visi šie incidenti notiek naktī, laivas nav apgaismotas. Ir grūti viņus noteikt. Dažreiz laika apstākļi ir smagi – ar stipru vēju, augstiem viļņiem. Un bieži vien šīs situācijas rada draudus cilvēku dzīvībai.”
Kā novēro robežsargi, migrantu plūsma šogad ir mazinājusies. Un tas līdz ar Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras kapacitātes stiprināšanu ļauj mazināt traģēdijas mērogu jūrā un cerēt uz Eiropas spējām tikt galā ar migrācijas krīzes izaicinājumiem.
