Ierodoties Budapeštā, Moraveckis izrādījis solidaritāti savam kaimiņam Ungārijai. Abām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pēdējā laikā izteikta kritika par demokrātisko vērtību un likuma varas neievērošanu. Varšavai pat draud balsstiesību apturēšana Eiropadomē par tiesu un augstākās izglītības reformām, un, lai diskutētu par šo jautājumu, Moraveckis jaunnedēļ dosies uz Briseli.
Ja tomēr ES dalībvalstu līderiem nāktos balsot par balsstiesību apturēšanu Polijai, Orbāns solījis neatbalstīt lēmumus, kurus bloks pieņems attiecībā pret Poliju.
Tikmēr Eiropas Komisija ir atvērta dialogam ar Varšavu, lai risinātu šo situāciju, norādīja tās preses pārstāve Mina Andrejeva. „Mūsu nostāja nav mainījusies. To paudis gan komisārs [Franss] Timmermanss, gan priekšsēdētājs [Žans Klods] Junkers. 9. janvārī plānota arī Polijas premjerministra vizīte Briselē. To var uzskatīt par apmierinošu nākamo soli un liecību, ka tā ir ieinteresēta diskutēt par šo jautājumu,” sacīja Andrejeva.
Turpretī Ungārijai ES ir pārmetusi autoritāra režīma iezīmes par mēģinājumiem ierobežot opozīciju un mediju brīvību.
Vienlaikus Orbāns un Moraveckis kopīgajā preses konferencē arī uzsvēra, ka ES dalībvalstīm ir jābūt lielākām lemšanas tiesībām, to skaitā migrācijas jautājumā. Abi premjerministri uzsvēra, ka valstīm pašām ir jāpieņem lēmums, kādus cilvēkus uzņemt savā teritorijā. Orbāns žurnālistiem arī norādīja, ka „Eiropas Savienības migrācijas politika ne tikai nedarbojas, bet ir cietusi galīgu neveiksmi jeb fiasko”.
Tāpat viņi atkārtoti uzsvēra, ka neatkāpsies no lēmuma par patvēruma meklētāju neuzņemšanu, kuru saskaņā ar ES pārvietošanas shēmu Brisele ir Polijai un Ungārijai uzspiedusi.
Abu valstu valdību vadītāji arī pauda pārliecību, ka Varšavas un Budapeštas uzturētā imigrācijas politika sākusi gūt atbalstu arī citās bloka dalībvalstīs, kā arī viņi uzsvēra Ungārijas un Polijas ieguldījumu bēgļu atbalstīšanai, lai viņi paliktu savā dzimtenē un nedotos uz ES.
Tāpat Moraveckis un Orbāns tikšanās laikā pārrunājuši reģionālo sadarbību, kā arī abu valstu ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmē un stabilitātes nodrošināšanā.
Kopš jaunais Polijas premjerministrs stājies amatā pagājušā gada decembrī, viņam ārvalstu vizīte uz Budapeštu ir pirmā oficiālā viesošanās kādā no ārvalstu pilsētām, ja neskaita viņa dalību ES līderu samitā Briselē, kur viņam bija izdevība divpusējās sarunās tikties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.